Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātais subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kas 13.augusta Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemts zināšanai, ir īstermiņa risinājums, kas neveicinās elektroenerģijas tirgus sakārtošanu, bet radīs negatīvas sekas valsts tautsaimniecībai un stiprinās atkarību no Krievijas “gāzes adatas”, medijiem pavēstīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā (LAEF).
Kā norādīja federācijas pārstāvji, iebildumus pret SEN MK sēdē izteica Tieslietu ministrija, NVO, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un citas iesaistīto resoru puses, tomēr tie visi tika klaji ignorēti, populistiski atrunājoties.
“Ekonomikas ministra demonstrētais nodokļa bīdīšanas veids liek domāt par diletantisku darba stilu likumdošanas procesā. Viņa galvenais mērķis ir panākt, lai nodoklis tiktu apstiprināts, neuztraucoties par tā tālākām sekām un solīto ieguvumu izpildi. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka galvenais arguments par SEN – 24 miljoni valsts budžetā – netiks īstenots, jo nodokļa ieviešana radīs bankrota draudus AER nozarei (ap 300 uzņēmumiem un 2500 darba vietām), kas ar šādu slogu var nespēt maksāt nodevas valstij. SEN pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo tas ir juridiski slēpts veids iepriekš solītā atbalsta atpakaļejošam mazinājumam,” uzsver Andis Kārkliņš, LAEF valdes loceklis.
SEN ieviešanas rezultātā ciestu visi elektroenerģijas patērētāji tādēļ, ka nodoklim nav ekonomiska pamatojuma, kas garantētu elektroenerģijas patērētāju izmaksu samazinājumu. Publiski EM apgalvo, ka SEN izstrādāts tieši trūcīgo elektroenerģijas patērētāju interesēs, tomēr pašas EM nodokļa pamatojuma dati parāda, ka atbalsts mazturīgajiem samazināsies vismaz desmitkārtīgi – no 19,25 milj. uz 2,7 milj. LVL gadā. Turklāt būtiski pieaugs maksa par siltumu, tādēļ mazturīgo komunālo maksājumu rēķini palielināsies par 40%, bet vismaz 18 pilsētās un apdzīvotās vietās siltuma tarifi pieaugs par 15%. Kā zināms, izmaksas par siltumenerģiju gandrīz katras mājsaimniecības budžetā veido daudz lielāku īpatsvaru nekā izmaksas par elektroenerģiju.
Zaudētāji būs arī lielie elektroenerģijas patērētāji, piemēram, būvmateriālu ražotāji, jo selektīva nodokļu aplikšana un atbalsta izmaksas nepieciešams detalizēti saskaņot ar Eiropas komisiju (EK). Tā kā EM to līdz šim nav uzsākusi, tad var apgalvot, ka līdz 1.aprīlim, kas ir SEN ieviešanas termiņš, to izdarīt nav iespējams.
EM arī melo par atbalsta samazināšanu Latvenergo dabasgāzes koģenerācijas stacijām, jo tās šobrīd strādā pēc SPRK noteiktā tarifa un LAEF aprēķini liecina, ka tām atbalsts tikai palielināsies. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros līdz šim izmaksātais atbalsts dabasgāzes koģenerācijai nav saskaņots Eiropas Savienības līmenī, tādēļ valdība riskē ar pārkāpuma procedūras ierosināšanu pret Latviju no EK puses.
“LAEF un citas ieinteresētās puses ir iesniegušas Ekonomikas ministrijai (EM) vēl trīs alternatīvos ierosinājumus elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, rakstījusi oficiālus ierosinājumus SEN projekta uzlabošanai, taču tie visi ignorēti, tādējādi liekot domāt par atklātu AS “Latvenergo” interešu lobēšanu. SEN projekts ir visneizdevīgākais no visām alternatīvām. Šī nodokļa ieviešana Latvijā nav pārdomāta un to nedrīkst ieviest,” norāda Didzis Palejs, LAEF valdes priekšsēdētājs.
SEN ir īstermiņa risinājums, kas radīs vairāk negatīvas, nekā pozitīvas sekas. LAEF aicina visas puses, kuras ietekmēs SEN pieņemšana – lauksaimniekus, mežsaimniekus, pārtikas ražotājus, kā arī pašvaldības u.c. nozares – izteikt savu viedokli un turpināt diskusijas, apskatot visas iespējamās alternatīvas elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, lai rastu kompleksu ilgtermiņa risinājumu.
Ekonomikas ministrijaLatvijas Atjaunojamās enerģijas federācijasubsidētās enerģijas nodoklis
