EY (agrāk Ernst & Young) atjaunojamās enerģijas pasaules pētījums EY Renewable Energy Country Attractiveness Index, kas tiek veikts visā pasaulē jau 58. reizi, atklāj, ka šobrīd veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam. Proti, vienlaicīgi dažādi faktori – tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības (ESG) apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt “zaļās” enerģijas jaudu izveidē, šobrīd sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.
EY pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 GW, kas ir straujākā izaugsme kopš 1999. gada.
EY Atjaunojamās enerģijas valstu pievilcības indeksā, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas investīciju vides vērtējumu un tās ieviešanas iespējas, pirmo vietu saglabā ASV, kurai seko Ķīna, Indija, Francija, Lielbritānija un Vācija. Baltijas valstis top 40 sarakstā nav iekļuvušas.
“Baltijas gadījumā mūsu eksperti norāda uz atšķirīgiem izaicinājumiem katrā valstī. Latvijai ir labas starta pozīcijas atjaunojamās enerģijas jomā jau esošā lielā hidroelektroenerģijas īpatsvara dēļ, taču, lai sasniegtu 50% enerģijas patēriņa no atjaunojamiem resursiem līdz 2030. gadam, arī Latvijā ir nepieciešama jaunu jaudu ieviešana, kas galvenokārt panākama ar vēja un biomasas enerģijas attīstību. Latvijai tuvākajos gados ir jāpanāk praktisks progress jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas ieviešanā.
Savukārt, Lietuvas lielākais izaicinājums pēdējos gados ir bijis enerģētiskās neatkarības stiprināšana, ko šobrīd paredz arī ambiciozs plāns panākt pilnīgu enerģētisku neatkarību līdz 2050. gadam. Igaunijas izaicinājums ir samērā lielā oglekļa intensīva degakmens jeb degslānekļa izmantošana un emisiju samazināšanai būs nepieciešama ātra pāreja uz atjaunojamās enerģijas risinājumiem,” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.
EY pētījums atzīmē gan vēja enerģijas izaugsmes piemērus, gan ieguldījumus saules un biomasas enerģijas jomās. Piemēram, eksperti vērš uzmanību uz Francijas piemēru, kas ir atvēlējusi noteiktu teritoriju 750 MW jūras vēja enerģijas jaudu uzstādīšana valsts Rietumu piekrastē un šo platību varētu palielināt līdz 2GW nākotnē. Tikmēr Beļģijā šogad jūras vēja enerģija saražos 10% no visa valsts elektroenerģijas pieprasījuma. Savukārt, ASV jau nākamajā gadā tiek prognozēts, ka saules enerģijas uzstādītās jaudas 16 GW apmērā apsteigs jaunas vēja enerģijas jaudas ieviešanu, kas plānojas 6 GW līmenī.
Ziņojums arī atklāj Austrumeiropas valstu izaicinājumus atjaunojamās enerģijas attīstībā, piemēram, Polija saglabā augstu (70%) ogļu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un ir apņēmusies slēgt ogļu raktuves līdz 2049. gadam, kas ir nopietns uzdevums, ņemot vērā, ka nozare nodarbina ap 80 tūkstošiem darbinieku. Polija šobrīd galvenokārt raugās uz vēja enerģijas attīstību kā galveno alternatīvu un cer sasniegt 10-12 GW jaudu līdz 2030. gadam. Rumānija un Ungārija, savukārt, fokusējas uz saules enerģijas attīstību. Rumānija plāno uzstādīt aptuveni 7 GW atjaunojamās enerģijas līdz 2030. gadam, kas lielākoties tiks sasniegts uz saules enerģijas rēķina.
Enerģētikas nozare un investori sagaida, ka pēc ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26), kas notiks novembrī, sekos politikas pārmaiņas par labu turpmākai atjaunojamās enerģijas attīstībai un ieguldījumi nozarē palielināsies vēl vairāk.
