Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) salīdzinās Latvijā pieejamās preces ar Rietumeiropā nopērkamajām. Tomēr ražotāji pie mums sodu saņems tikai tad, ja atklāsies, ka uz iepakojuma produktu sastāvdaļas norādītas nepareizi.

Jau vairākkārt vēstīts, ka pārtikas un veterinārais dienests pārbaudīs 20 Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu, lai noteiktu, vai šo produktu kvalitāte ir identiska Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. Plānots salīdzināt aptuveni 20 Latvijas un Vācijas tirgum piedāvātos produktus, tai skaitā jogurtus, sierus, cepumus, šokolādi, bezalkoholiskos dzērienus un, iespējams, kafiju.

Kā vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”, vairākās Austrumeiropas valstīs – Slovēnijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā – atbildīgās institūcijas jau iepriekš veikuši pētījumus, kas apliecina, ka daudzos gadījumos starptautiski atpazīstamu zīmolu produktu kvalitāte tiešām ir zemāka nekā it kā identiskiem produktiem Rietumos.

Kaimiņvalstī Lietuvā šāds pētījums veikts tikko. Lietuvā pārbaudīti 33 pārtikas produkti, un atklāts, ka 23 no tiem atšķiras sastāvs un garša, salīdzinot ar identiskiem izstrādājumiem, kas pirkti Vācijā. Daudzos gadījumos Vācijas tirgū pieejamie produkti bijuši lētāki nekā Lietuvā.

Pētījumā noskaidrots, ka cepumiem “Milka” Lietuvā pievienoti 32% šokolādes gabaliņu, Vācijā – 35%. Jogurtam “Activia” pievienoti 8,2% zemeņu, Vācijā – 9%. Krēmā “Nutella” Baltijā ir 6,6% vājpiena pulvera, Vācijā – 7,5%. Vācijai paredzētajos kartupeļu čipsos “Lay’s” izmantota saulespuķu eļļa, bet Baltijai paredzētajos – lētākā palmu eļļa. Ledus tējās “Nestea” un “Lipton” Vācijā pievienots tikai cukurs, bet Baltijā arī dažādi aizvietotāji.

“Nestea” ražotāja, uzņēmuma “Coca Cola” pārstāve Dace Dricka tikmēr uzsver – receptes tiešām atšķiras, bet tas nenozīmējot, ka Baltijai piegādātie produkti ir mazāk kvalitatīvi.

“Attiecībā uz “Coca-Cola HBC” šī atšķirība ir nevis kvalitātē, bet produktu receptēs, dažiem produktiem. Mēs esam apņēmušies līdz 2020. gadam samazināt tirgū izvietotā cukura daudzumu par 10%, līdz ar to pamazām produktu receptes tiek pārskatītas, un cukura daudzums tajos tiek samazināts. Lietuvas produkts ir ar samazināto cukura daudzumu, Vācijā tas ir joprojām tikai ar cukuru,” raidījumam skaidro Dricka.

Latvijā zemkopības ministrs un PVD direktors uzsver, ka pašlaik ES normas neaizliedz ražotājiem savā produkcijā izmantot atšķirīgas sastāvdaļas. Ražotāji pie mums sodu saņems tikai tad, ja atklāsies, ka uz iepakojuma produktu sastāvdaļas norādītas nepareizi. “Ja tā nianse būs uzrakstīta, nevarēs darīt neko. Ja tā nianse nebūs uzrakstīta, tad tā būs šmaukšana, pircēja maldināšana,” saka ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Ja uz iesaiņojuma viss būs norādīts pareizi, tad vienīgais instruments būs ražotāju publiska kaunināšana. PVD vadītājs Māris Balodis sola publiski nosaukt produktus, kas būs atzīti par zemākas kvalitātes nekā Rietumu tirgos pieejamās tā paša zīmola preces.

Vienlaikus dienesta direktors ir skeptisks par ideju visas ES līmenī noteikt, ka nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret dažādu valstu patērētājiem.

“Grūti pateikt par regulējumiem. Agrāk PSRS laikā bija šādi regulējumi, kas bija valsts standarts, kas skaidri noteica kādām proporcijām un sastāvdaļām ir jābūt. Pašlaik valsts standartu aizstāj uzņēmumu pašu standarti. Vai mums ir jāatgriežas pie stingra regulējuma par to, kādai ir jābūt “Coca-Cola” un kādai ir jābūt “Milka” šokolādei visā Eiropā – nezinu. Bet katrā ziņā par šo problēmu būtu jārunā.”

Produktu pārbaude Latvijā ilgs aptuveni mēnesi.

Jau ziņots, ka pārtikas produktu sastāva atbilstība analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm nepieciešama, lai pārbaudītu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 13. septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti, nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/