Eiropas Savienības (ES) centieni apturēt Krievijas ieceri noteikt Ukrainai sankcijas cietuši neveiksmi. Gandrīz 11 stundu garās sarunas Briselē noslēdzās ar savstarpējiem apvainojumiem.

“Tas ir ļoti iespējams scenārijs, ka vienošanās līdz 1. janvārim netiks panākta un sankcijas pret Ukrainu stāsies spēkā,” pēc sanāksmes pavēstīja Krievijas tirdzniecības ministrs Aleksejs Uļukajevs, piebilstot, ka šobrīd ir pārāk maz laika, lai panāktu vienošanos.

Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins nosaucis Krievijas prasības par “nepieņemamām” un “absurdām”.

ES tirdzniecības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma norādīja, ka nākamās sarunas varētu notikt nākamnedēļ, vienlaikus piebilstot, ka “pulkstenis tikšķ ļoti strauji”.

Viņa atzīmēja, ka ES neplāno atlikt vai mainīt saturu ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības nolīgumā, kā to pieprasa Krievija.

Oktobra beigās Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs norādīja, ka Ukraina nevar būt divas brīvās tirdzniecības zonas dalībnieks, jo tas var radīt risku, ka Krievijā ieplūdīs daudz preces no trešajām valstīm. Viņš uzstāja uz konkrētiem pasākumiem risku novēršanai, taču, tā kā līdz šim Ukraina nav nākusi klajā ar Krievijai apmierinošu ieceri, Ukrainai draud pārtikas embargo, kā atbilde uz anti- Krievijas sankcijām.

Jau vēstīts, ka 18.novembrī Krievija pieņēmusi lēmumu noteikt pārtikas embargo Ukrainai, pamatojot savu lēmumu ar to, ka Ukraina pievienojusies Rietumvalstu sankcijām pret Krievijas Federāciju.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, iespējams kaitējums Ukrainas ekonomikai var sasniegt aptuveni 1,5 miljardu dolāru gadā. Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norāda, ka Krievijas rīcība maksās Ukrainas ekonomikai aptuveni 600 miljonu dolāru.