2007.-2013.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguve ir divreiz lēnāka nekā 2004.-2006.gada plānošanas periodā, secinājuši Eiropas lietu komisijas deputāti.

„Jau patlaban varam secināt, ka jaunajā plānošanas periodā Eiropas Savienības fondu apguves ātrums ir ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Ir jādara viss iespējamais, lai valsts varētu nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas Savienības fondiem, savukārt uzņēmējiem būtu pieejami kredīti projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai,” norādīja komisijas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

„Šodien komisija ar Ivaru Godmani, kurš Eiropas Parlamenta komitejā strādā ar Eiropas Savienības budžeta jautājumiem, diskutēja par struktūrfondu apguvi iepriekšējā un tagadējā plānošanas periodā. Diskusijas gaitā tika identificēti vairāki problēmjautājumi, kuriem komisija pievērsīs pastiprinātu uzmanību nākamajās sēdēs,” informēja K.Pētersone.

I.Godmanis, iepazīstinot deputātus ar veikto analīzi par ES fondu apguvi dalībvalstīs, norādīja, ka ES fondu apguves rādītājus dalībvalstīs var skaitliski salīdzināt, taču nav veikta analīze, kas ļautu izdarīt plašākus secinājumus par fondu ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem. „Tādējādi mēs nevaram gūt pārliecību par to, vai pieejamie fondu līdzekļi izlietoti efektīvi,” uzsvēra I.Godmanis.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Antonovs, atbildot uz deputātu bažām, skaidroja, ka jau maija beigās būs pieejams ministrijas pētījums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību, kurš tiks prezentēts arī Saeimas Eiropas lietu komisijā.

„Eiropas Savienība nav spējusi pietiekami ātri reaģēt, lai finanšu krīzes situācijā fondu apguvi dalībvalstīm padarītu pieejamāku,” atzina K.Pētersone, norādot, ka komisija plāno tikties arī ar Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas nostāju jaunajā ES budžeta plānošanas periodā.