Eiropas Komisija ikrudens prognozē par ES valstu perspektīvām paredz, ka ekonomikas atlabšana jeb IKP pieaugums nākamajos divos gados turpināsies, arī Latvijā.
Taču, caurlūkojot citus mūsu valstij sagaidāmos vitālos rādītājus, cerīgums samazinās, vismaz ar šodienas acīm raugoties. Jo bezdarbs saruks lēni un iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Latvijas nodrošinājums – eksports – būs atkarīgs no tā, vai līdz ar Vāciju spēs piecelties kājās arī pārējā Eiropa, raksta LV.LV.
EK prognozē, ka 2010.-2011. gadā IKP Savienībā palielināsies par aptuveni 1,75% un 2012. gadā – par apmēram 2%.
Dažus uzlabojumus EK saskata fiskālajā jomā – apmēram pusē no ES valstīm šogad paredzams mazāks valsts budžeta deficīts nekā 2009. gadā. Stimulēšanas pasākumiem beidzoties un konsolidācijas posmam nostiprinoties, nākamajā gadā 24 dalībvalstīs deficīts samazināsies.
Turpmākajos divos gados gan ES, gan eirozonā paredzama salīdzinoši zema patēriņa cenu inflācija – vidēji 2%, un 2012. gadā tā samazināsies līdz aptuveni 1,75% (eirozonā 2011.-2012. gadā gaidāms 1,75% līmenis). Sagaidāms, ka ekonomikā vēl jūtamā stagnācija, kā arī diezgan mazais algu pieaugums turpinās ierobežot inflāciju, neskatoties uz nedaudz augstākām preču cenām un pieaugošajiem netiešajiem nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām dažās dalībvalstīs.
Prognozētāji atzīst: nenoteiktība joprojām ir liela un riski ES izaugsmes perspektīvai ir ievērojami, turklāt attīstība dalībvalstīs joprojām būs nevienmērīga. IKP pieauguma un iekšējā pieprasījuma līdzsvarošana un sekojoša rosības pārvietošanās no Vācijas arī uz citām dalībvalstīm gan varot notikt lielākā mērā, nekā šobrīd paredzēts. Politikas pasākumi, kas risina lielo budžeta deficīta un parāda problēmu, tirgus bažu kliedēšanā arī var izrādīties efektīvāki, nekā cerēts, kā arī veicināt uzticēšanos starp uzņēmējiem un patērētājiem. Taču nevar izslēgt, ka ārējais pieprasījums var būt mazāks, nekā prognozēts, bet fiskālā konsolidācija varētu negatīvāk, nekā gaidīts, ietekmēt attiecīgo valstu iekšzemes patēriņu, atzīst EK.
Latvijas ekonomika brīvāk elpos, ja atdzīvosies pasaule
Komisijas pārskatā prognozētāji atzīst, ka Latvijas ekonomika atžirgst ātrāk, nekā varējis sagaidīt. Latvijas IKP šogad būs sarucis vairs tikai par 0,4%. Kā viens no pamatojumiem tiek minēts arvien pieaugošais eksports, kura būtisku pieaugumu sekmēja tirgus atdzīvošanās pasaulē un galvenokārt spēcīgs pieprasījums visās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Eksporta pozitīvos radītājus veicina arī darbaspēka izmaksu kritums. Lai gan Latvijā šā gada pirmajā pusē saglabājās vājš iekšzemes pieprasījums, eksporta uzlabojums trešajā ceturksnī ietekmēja patēriņa un investīciju rādītājus, norāda pārskata autori. EK uzsver, ka daudzi uz eksportu orientētie Latvijas uzņēmumi gatavojas modernizēt ražošanas jaudas, un sagaidāms, ka pieprasījums pēc investīcijām nākamgad būtiski palielināsies, ko veicinās labvēlīgāki nosacījumi banku sektorā.
Nākamgad Latvijai tiek prognozēts ekonomikas pieaugums par 3,3%, vēl pēc viena gada pieauguma temps palielināsies līdz 4%.
Analizējot Lietuvas ekonomiku, EK secina, ka arī šajā Baltijas valstī notiek atveseļošanās, Lietuvas IKP šogad pieaugs par 0,4%, taču nākamajiem diviem gadiem pieauguma tempi ir prognozēti nedaudz pieticīgāki nekā Latvijai, nākamgad – par 2,8% un 2012. gadā – par 3,2%. Igaunijā šogad tiek lēsts 2,4% IKP palielinājums,
nākamgad – par 4,4% un 2012. gadā – par 3,5%.
Bezdarbs atkāpjas lēni un ar brīdinājuma signāliem
Norises darba tirgū parasti atpaliek no IKP izmaiņām par pusgadu vai vairāk, – ar šādu pieļāvumu EK prognožu autori, šķiet, ir nedaudz pašpārliecināti krīzes un bezdarba kā tās seku korelācijas aplēsēs. Situācija ES darba tirgū jau sākot stabilizēties, un aplūkotajā nākamo divu gadu periodā Eiropas Komisija prognozē nelielu uzlabojumu: 2011. gadā ES gaidāms nodarbinātības pieaugums par gandrīz 0,5% un 2012. gadā par aptuveni 0,75%, bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies no aptuveni 9,5% šogad līdz aptuveni 9% līdz 2012. gadam. Tie ir vidējie rādītāji, taču atšķirības ES esot milzīgas, no 4-5% bezdarba līmeņa Nīderlandē un Austrijā līdz 17-20% Spānijā un Baltijas valstīs.
Latvijā darba tirgus nosacījumi labāki nekļūst. Pēdējā laika satricinājumi darba tirgū atstās ilgstošas sekas uz izaugsmi un sociālo politiku, jo ir nepieciešamas būtiskas strukturālas korekcijas, lai tiktu galā ar nepilnībām ekonomikā, norāda EK. Latvijas ekonomikas atveseļošanās gan veicinās jaunu darba vietu izveidošanu, taču šo procesu lielā mērā ierobežos tas, ka eksportam strādājošie uzņēmumi rūpējas par darba ražīguma paaugstināšanu, lai saglabātu konkurētspēju.
Sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies par 1,5 procentpunktiem gadā, taču, lai atgūtu 2008. un 2009. gadā zaudētās darba vietas, varētu būt nepieciešams ilgs laiks – tas varētu izdoties tikai pēc 2015. gada, teikts EK pārskatā.
Latvijā bezdarba līmenis šogad būs 19,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pēc EK analītiķu aplēsēm, nākamgad bezdarba līmenis Latvijā samazināsies līdz 17,7% un 2012.gadā – līdz 16,2%.
Vērā ņemami bezdarbs nemazināsies arī abās pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā bezdarbs šogad sasniegs 17,8%, nākamajā un aiznākamajā gadā samazināsies attiecīgi līdz 16,9% un 15,1%. Igaunijā, kur bezdarbs šogad gaidāms 17,5% līmenī, 2011. un 2012. gadā tas saruks attiecīgi līdz 15,1% un 13,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Arī “Eurostat” dati apliecina: Latvijā oktobrī saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis ES valstīs – 19,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis oktobrī fiksēts Spānijā (20,7%). Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Lietuvā (18,4%) un Igaunijā (16,2%).
Situācijas svārstīgumu pastiprina it kā negaidītas negatīvas situācijas. Piemēram, Austrijā, kura EK prognožu ziņojumā minēta kā viena no divām valstīm ar viszemāko bezdarba līmeni, novembrī bezdarbs pieaudzis līdz 6,7% pretstatā 6,2% oktobrī, šonedēļ informējusi Austrijas Darba ministrija, vēsta BNS.
Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri bezdarba līmenis samazinājās astoņās bloka valstīs, bet 19 valstīs palielinājās. Gada laikā bezdarbs visstraujāk sarucis Vācijā, Maltā, Zviedrijā un Somijā, visbūtiskāk pieaudzis Lietuvā, Grieķijā un Latvijā.
Pašlaik Eiropas Savienībā bez darba ir 23,151 miljons ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Saskaņā ar ES prognozi nākamgad nodarbinātība turpinās samazināties piecās valstīs – Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. 2012. gadā mīnus zīmi prognozētāji ielikuši vairs tikai Portugālei.
Latvija pamazām kļūs neapdzīvota?
ES septiņās valstīs ir šogad samazinājies iedzīvotāju skaits, un Latvija ir to četru valstu vidū, kurās šogad tas noticis visstraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu: Lietuvā – par 1,4%, bet par pusprocentu Latvijā, Slovēnijā un Bulgārijā. Šāda tendence un ar līdzīgu samazinājuma procentu ik gadu Latvijai jau ir otro gadu desmitu, un tāda pati tiek prognozēta arī nākamajos divos. Atšķirībā no Igaunijas, kurā paredzams iedzīvotāju skaita pieaugums.
