Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notikusi pirmā neformālā Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska un britu premjeres Terēzas Mejas tikšanās par “Brexit” procesu. Lai arī saruna notikusi pozitīvā gaisotnē, konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Pēc abu amatpersonu tikšanās, Mejas birojs paziņoja, ka saruna notikusi pozitīvā gaisotnē un politiķi spējuši vienoties saglabāt tuvus kontaktus turpmākajā “Brexit” procesā. Konkrēti lēmumi gan sarunu laikā neesot tikuši pieņemti.
Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu trešdien, 5.aprīlī, pieņēma “Brexit” rezolūciju, tādējādi nosakot arī “sarkanās līnijas” sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Lielbritānija pirms nedēļas iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības.
Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
“Mēs vēlamies skaidru signālu, ka Eiropas Savienība ir vienota,” paziņoja Vācijas EP deputāts Manfrēds Vēbers, kurš ir Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas līderis, brīdinot, ka ES nostāju nebūs iespējams sašķelt.
EP bija pirmā ES institūcija, kas nāca klajā ar oficiālu nostāju “Brexit” sarunās un tās balsojums kalpos kā pirmais punkts grūtām un sarežģītām sarunām, lai definētu nosacījumus Lielbritānijas aiziešanai.
ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Tiek uzskatīts, ka smags jautājums būs Lielbritānijas aizjūras teritorijas – Gibraltāra – statuss. Kā zināms, Spānijas valdība vēlas atgūt suverenitāti pār šo teritoriju. Savukārt britu valdības vadītāja Terēza Meja norāda, ka arī turpmāk aizstāvēs šīs aizjūras teritorijas intereses.
“Mēs nekad nepiekritīsim izkārtojumam, kas paredz Gibraltāra iedzīvotāju nonākšanu zem citas valsts suverenitātes pretēji viņu brīvi un demokrātiski paustai gribai,” pauda premjere.
Tam, lai Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās tiktu attiecināta arī uz Gibraltāru, būs jāpanāk arī Madrides piekrišana, brīdinājusi ES.
Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
