Eiropas Parlaments (EP) noraidīja likumprojektu, kas ļautu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm katrai pašai izlemt, vai tās teritorijā drīkst vai nedrīkst pārdot un lietot ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību.

Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir ļoti neviennozīmīgi vērtēti Eiropā un lielākā daļa no 26 ES dalībvalstīm pieprasījušas ĢMO aizliegumu visā savā teritorijā vai tās daļā.

Veselības komisārs Povils Andriukaitis savā paziņojumā norāda, ka Eiropas atrodas ļoti paradoksālā situācijā, jo ES pilsoņi ir skeptiski pret ĢMO, savukārt lopkopības ražotāji ir atkarīgi no ĢMO lopbarības importa.

“Man ir žēl, ka šodien parlaments noraidīja šo priekšlikumu. Es jūtu, ka līdz ar to ir zaudēta iespēja sniegt konkrētu atbildi uz Eiropas pilsoņu bažām,” norāda Andriukaitis.

Viņš pastāstīja, ka neskatoties uz to, ka parlaments ir noraidījis likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) turpinās piemērot spēkā esošos noteikumus.

“Šis priekšlikums varētu atstāt negatīvu iespaidu uz ES lauksaimniecību, kas ir atkarīga no ĢMO,” pauda EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via, norādot, ka no šāda lēmuma visvairāk cietīs imports.

Jau vēstīts, ka kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā.

Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.

Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.

Eiropas valstu aizliegumam pievienojusies arī Krievija.