Jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna projektā līdztekus specifiskiem pasākumiem būvniecības nozarē un taksomeatru pakalpojumu sniegšanā paredzēti pasākumi, kas vairāk vai mazāk skars katru Latvijas iedzīvotāju, proti, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, patēriņa nodokļu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, pieaugums.
Tiesa, vienlaikus tiek solīts pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) slogu.
Lai gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējas biznesa centra direktora dr. Arņa Saukas pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2015 liecina par pelēkās ekonomikas samazināšanos Latvijā, tomēr valdība, eksperti un legāli strādājošie uzņēmēji ir vienisprātis: ēnu zonas īpatsvars Latvijā joprojām ir ļoti augsts un ir nepieciešami speciāli pasākumi ēnu ekonomikas savaldīšanai. Šobrīd top Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam, kura projektu plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru prezidenta vadītās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes 10. jūnija sēdē.
Uzņēmēji līdz šim vienmēr ir kritizējuši pēkšņas un sasteigtas izmaiņas nodokļu jomā. Politiķu izvairīšanās pagājušajā gadā turēt solījums par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tā vietā ieviešot jaunus nodokļus, uzņēmējus sadusmoja ne pa jokam. To atklāj arī A. Saukas pētījums, kurā ir pieaugusi uzņēmēju neapmierinātība ar valsts realizēto politiku nodokļu jomā. Arī jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir paredzētas virkne izmaiņu tieši nodokļu jomā, taču uzņēmēji apgalvo, ka vismaz daļa priekšlikumu ir viņu pašu iesniegti.
Uzņēmēji atbalsta nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka (tas ir viens no konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem) uz patēriņu un īpašuma nodokli, kā arī nomaksāto nodokļu sasaisti ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem; piemēram, pārskatīt VSAOI sistēmu, sākot ar 2017. gadu ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu.
Par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu iedzīvotāji gan diez vai priecāsies. Turklāt, kā NRA.lv jau rakstīja, izskatīšanai Saeimā iesniegta sabiedrības iniciatīva, kas paredz atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdevis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredzētu zemāku nodokli par vienīgo nekustamo īpašumu. Kā šīs ieceres iet kopā ar ēnu ekonomikas plāna projektā paredzēto?
«Nekā neiet kopā,» atklāti atzina biedrības BASE valdes loceklis un kopš vakardienas arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka. Viņš gan pieļauj, ka NĪN varētu diferencēt dažādām iedzīvotāju kategorijām.
Tāpat uzņēmēji atbalsta ideju atcelt akcīzes nodokli kafijai, jo, kā izrādās, šī kārtība nav bijusi efektīva. Tā veicinot pārrobežu iepirkšanos un izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Turklāt tādā gadījumā valsts arī zaudējot PVN. Akcīzes nodokļa atcelšanas gadījumā pieaugtu PVN ieņēmumi no legālās tirdzniecības pieauguma. Latvijā akcīzes nodokli 0,50 latu (0,71 eiro) par kilogramu kafijas sāka piemērot 2008. gadā. 2009. gadā to dubultoja līdz vienam latam jeb 1,42 eiro par kilogramu.
Uzņēmēji akcentē ideju atbrīvot no uzņēmuma ienākumu nodokļa par reinvestēto peļņu mazos un vidējos uzņēmumus, jo tas mazinātu nepieciešamību slēpt ienākumus un peļņu un veicinātu investīcijas uzņēmumu attīstībā, kā arī atļaut piemērot patentmaksu vairākās nozarēs, piemēram, nelieliem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna projektā paredzēti virkne jaunu regulējumu arī būvniecības un taksometru pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
Pirmais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā tika īstenots no 2010. līdz 2013. gadam.
J. Stinka uzsvēra, ka no toreiz izvirzītajiem 66 pasākumiem īstenoti tika 63. Rezultātā pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā šo trīs gadu laika samazinājās par 14 procentpunktiem. Īstenojot jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, ir izredzes būtiski uzlabot situāciju Latvijā, ja ēnu ekonomikas mazināšanā vadība rīkosies pēc būtības un beidzot sakārtos arī neērtās jomas, uzver uzņēmēji.
Viedokļi
Arnis SAUKA, Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējas biznesa centra direktors:
– Ēnu ekonomika skar visas jomas un nozares, tāpēc cīņai pret to jābūt kompleksai. Taču dzīvē līdz šim cīņa pret ēnu ekonomiku bijusi vien Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta rūpes, bet citas nozaru ministrijas no tās norobežojušās. Līdz ar to ēnu ekonomikas ierobežošanā līdz šim uzsvars likts uz kontroli, kāpinot administratīvo slogu. Tas nerisina problēmu cēloņus un nedod arī gaidīto efektu.
Jānis ENDZIŅŠ, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:
– Lai arī kopš krīzes ēnu ekonomika ir strauji samazinājusies, ļoti nepatīkama aina vērojama uzņēmēju apmierinātībā ar valsts nodokļu politiku. 2014. gadā nepatiku pret to pauda mazliet vairāk nekā puse biznesa, bet pērn šis skaitlis jau veidoja 62,2%. Visticamāk, šis pieaugums nenotika uz to uzņēmēju rēķina, kuriem līdz šim bija samērā neitrāla attieksme, jo to cilvēku skaits, kuri bija apmierināti ar nodokļu politiku, samazinājās no 25,6% līdz 15,5%. Jau pērn brīdinājām politiķus, ka nedrīkst uzņēmējiem dot solījumus un tos nepildīt, lai nevis samazinātu nodokļus, bet gan palielinātu vai ieviestu jaunus. Cerams, ka jaunā valdība ņems vērā šos rezultātus un nepieņems neapdomīgus un neizdiskutētus lēmumus, veidojot nākamā gada budžetu.
Ilze Šteinfelde
Foto:Erdenebayar/https://pixabay.com/en/users/Erdenebayar-740663//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
