Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties. Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.
“E-silva” eksperti skaidro, ka enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.
Enerģētiskā koksne šobrīd ir saražota ar pamatīgu rezervi un piedzīvo cenas izmaiņas, līdzīgi kā tas tika novērots skujkoku zāģbaļķu segmentā šī gada jūlijā. Tirgū bija pastiprināta vajadzība pēc zāģbaļķiem, gatavojoties brīdim, kad pilnībā apstāsies zāģbaļķu galaproduktu eksports no Krievijas. Ar rezervi saražotā produkcija noliktavās netika realizēta tik raiti kā bija plānots, un zāģbaļķiem tika novērots cenas kritums, kam sekoja neliels kāpums, un cena nostabilizējās. Analoga situācija šobrīd novērojama enerģētiskās koksnes segmentā, kur attiecīgi ietekmējošie faktori produkcijas realizācijas ātrumam ir esošie laikapstākļi. Ja iepriekš cena daļēji tika noteikta uz nezināmas nākotnes, baiļu un gandrīz panikas bāzes, tad šobrīd notiek viļņošanās pirms cenas stabilizēšanās, kuru diktēs pieprasījums un piedāvājums. Piemēram, novembrī apses malkas cena, salīdzinājumā ar oktobri, nokritās par 20 eiro par kubikmetru, tāpat baltalkšņa un egles malkas cenas novembrī bija ap 60 eiro par kubikmetru.
Skujkoku zāģbaļķu cena atkarīga no pieprasījuma
Pēc vētraina cenu kāpuma gada sākumā un lielas neskaidrības koksnes tirgū, kas tiešā veidā bija saistīta ar Krievijas produkcijas iziešanu no Eiropas tirgus, šobrīd skujkoku zāģbaļķa cena veidojas atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam, nevis panikai. Gan inflācija, gan kreditēšanas samazināšanās Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir pamats būvniecības apjomu kritumam, līdz ar to arī priedes skujkoku zāģbaļķa vidējā cena novembrī samazinājusies no 102,81 eiro par kubikmetru uz 97,31 eiro par kubikmetru. Attiecīgi novērojams kritums arī pārējā skujkoku zāģbaļķu segmentā vidēji par 3,6 %.
Papīrmalkas pieprasījuma gaidas bija augstākas, cena krīt
Papīrmalkas cenas ietekmē pieprasījums Skandināvijā. Lai mazinātu cenas viļņošanos Skandināvijas tirgos, baidoties no papīrmalkas trūkuma, pārjūras valstis pacēla papīrmalkas iepirkšanas cenas, kas izraisīja papīrmalkas ražošanas kāpumu Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā. Pieprasījuma gaidas bija augstākas nekā realitātē, kā rezultātā novembrī bērza papīrmalkas cenas kritās no 130 eiro par kubikmetru uz 110 eiro par kubikmetru. Arī egles un priedes papīrmalkas cenas pazeminājās no 90 eiro par kubikmetru uz 83 eiro par kubikmetru. Pieprasījuma krituma dēļ vairāki papīrmalkas iepirkšanas punkti īslaicīgi pārtrauca darbību.
Bērza finierkluču cena kāpj, taras cena samazinās
Novembrī bērzu finierkluču cena Latvijā pakāpās no 144,13 eiro par kubikmetru uz 148,13 eiro par kubikmetru, augstākajā punktā sasniedzot 162 eiro par kubikmetru, kas novembrī bieži bija arī reālā produkcijas cena. Līdz ar to, finierkluču cena turpina lēnu, bet manāmu cenu kāpumu. Neskatoties uz papīrmalkas cenu kritumu, bērza cirsmu izstrāde turpina būt rentabla.
Savukārt bērza taras cena novembrī piedzīvoja nelielu kritumu. Tas ir saistīts ar papīrmalkas cenas samazināšanos. Bērza taras augstākā cena kritās no 141 eiro par kubikmetru līdz 135 eiro par kubikmetru, kas ir kritums par apmēram 4 %.
