«Protams, šajā situācijā mums steidzami vajag finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības. Nepieciešams nodrošināt ātru pieeju naudas līdzekļiem. Tāpat arī vajadzētu mazināt nodokļu slogu nozares uzņēmējiem un galvenais – ar steigu ir jāapgūst citi tirgi,» par Krievijas embargo, kas attiecas uz Latvijā saražoto piena produktu eksporta ierobežojumiem, stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
7. augustā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs oficiāli pasludināja, ka Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Tas, protams, skar arī Latvijas uzņēmumus, raksta portāls NRA.lv
«Piena un zivsaimniecības nozares cietīs visvairāk. Redziet, uz Krieviju tika eksportēti piena produkti ar augstu pievienoto vērtību, kurus Latvijas tirgū tādā apjomā nebūs viegli realizēt, un mēs visi zinām, kas notiek, ja nevar realizēt produkciju – tiks atlaisti darbinieki,» savu komentāru par situāciju sniedz Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze. Ir aplēsts, ka uz Krieviju tiek eksportēta piektā daļa no Latvijā saražotās eksportam paredzētās piena produkcijas, un, kas ar to tagad notiks, stāsta J. Šolks: «Aptuveni 20% no kopējā eksporta apjoma iet uz Krieviju. Šobrīd mums ir doma produkcijas pārpalikumu pārstrādāt biezpienā, sierā un sausajā pienā. Tāpat arī, iespējams, Latvijā kritīsies piena produktu cenas.» «Eiropas Savienība ir tā, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju, un viņiem, protams, vajadzēs palīdzēt Latvijas piensaimniekiem,» uz Eiropas Savienības palīdzību situācijas uzlabošanai cer arī A. Krauze.
Arī Latvijas lielākā piena ražotāju savienība Food Union, kurā ir apvienojušies piena pārstrādes uzņēmumi Rīgas piena kombināts un Valmieras piens, Krievijas patērētājus pazaudēt nevēlās. «Mums kā uzņēmumam šī ziņa, protams, ir nepatīkama. Pašlaik situācija ir neskaidra un attīstās ļoti strauji, kas neapšaubāmi rada bažas un neskaidrību par nākotni. Uz doto brīdi mēs apzinām situāciju un uzmanīgi sekojam līdzi Krievijas valdības un atbildīgo iestāžu paziņojumiem, lai tiktu skaidrība par reālajām sekām un iespējamo tālāko rīcību,» savu komentāru par ieviestajiem aizliegumiem sniedz Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņevičs.
«Krievijas tirgus ir svarīgs Food Union eksporta tirgus. Pateicoties būtiskām investīcijām produktu eksportā un produktu mārketingā, esam sākuši pieradināt Krievijas patērētāju mūsu produkcijai, kas, pateicoties tās augstajai kvalitātei, ir iemantojusi savu vietu Krievijas patērētāju ēdienkartē. Esam par to lepni un noteikti vēlamies šo iesākto darbu turpināt,» papildina N. Staņevičs.
Arī zivju pārstrādes uzņēmumi nejūtas līdz galam droši. «Pārbaudes no Krievijas dienestu puses ir bijušas pastiprinātas jau labu laiku, un, lai gan pagaidām nav skaidrs, vai šis embargo attiecas arī uz konserviem, skaidrs ir viens – ja patiešām šis mehānisms tiks iedarbināts, zaudējumi būs milzīgi. Galu galā gan daudzu uzņēmumu īpašnieki, gan darbinieki ir Krievijas pilsoņi, kuri vistiešākajā mērā cietīs no šīm sankcijām, nemaz nerunājot par sadarbības partneriem pašā Krievijā. Putins lepni saka, ka aizstāv krievus visā pasaulē, tomēr šis gadījums pierāda, ka tā nav,» par situāciju savu komentāru sniedz Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Ilmārs Cīrulis.
Marija Ziediņa
