Ekonomikas ministrija šodien, 14.jūlijā, Ministru kabineta sēdē prezentēja izstrādātās prognozes darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (līdz 2015.gadam).
Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka lai savlaicīgi sagatavotos paredzamajām izmaiņām darba tirgū, nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas arī izglītības un apmācības sistēmā, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību.
Tāpēc tiek rosināts Izglītības un zinātnes ministrijai ņemt vērā vidējā termiņa darba tirgus prognozes, nodrošinot izglītības piedāvājumu, un ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam izpildes gaitu iekļaut arī informāciju par veiktajiem pasākumiem izglītības piedāvājuma izmaiņām. Papildus tiek rosināts arī Labklājības ministrijai ņemt vērā šīs prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.
2009. un 2010.gadā sagaidāms darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izraisīs bezdarba palielinājumu – bezdarba līmenis 2009.gadā var pieaugt gandrīz divas reizes. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā un nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā. Paredzams, ka bezdarba līmenis Latvijā 2015.gadā būs tuvu 2008.gada rādītājam.
Turpmākā ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazākā mērā uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos.
Nozaru griezumā lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms sabiedrisko pakalpojumu nozarē, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecībā. Savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes radītām sekām varētu atgūties transporta nozare.
Darba spēka pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, taču piedāvājums samazināsies nevienmērīgāk, izsaucot būtiskas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma disproporcijas (neatbilstības) atsevišķās profesiju grupās.
No trīs kvalifikācijas līmeņiem lielākā neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu būs vērojama augstākās izglītības profesiju grupā. Šajā kvalifikācijas grupā nozīmīgākais darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārās un sociālās zinātnēs. Savukārt, inženieru un arhitektu profesiju grupa būs salīdzinoši labākā situācijā, un straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.
Vidējās kvalifikācijas profesijās piedāvājums tikai nedaudz pārsniegs pieprasījumu, un var rasties pat situācija, ka nodrošinājums ar vidējās kvalifikācijas speciālistiem ir nepietiekams. Šāda situācija var rasties, ja ir pārāk mazs šo specialitāšu absolventu skaits vai viņu iegūtās prasmes nebūs atbilstošas. Paredzams, ka starp vidējās kvalifikācijas profesiju grupām visvairāk pieprasītas darba tirgū būs mehāniķi un atslēdznieki, kā arī transporta līdzekļu vadītāji. Savukārt pārpalikums tiek prognozēts būvniecības vidējās kvalifikācijas speciālistu grupā.
Avots: BNA Latvia
