Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Madars Lasmanis sarunas laikā norādīja, ka «izvērtējot, no kurām pilsētām līdz šim saņemti vairāk projektu pieteikumi atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai, secināms, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ierindojas tikai 3.vietā, atpaliekot no tādām pilsētām kā Liepāja un Valmiera. Tādēļ Ekonomikas ministrija aicina Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, savstarpējā dialogā rodot risinājumu, kā sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju. Uzskatām, ka māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti, un tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», tai jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā.»

Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk kā 600 projektu iesniegumi, t.sk. no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Analizējot, kādas mājas Rīgā tiek renovētas, secināms, ka tās ir mājas, kuras pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» valdes priekšsēdētājs Edvīns Straupe norādīja, ka iepriekš, kad Rīgas namus apsaimniekoja daudzas mazas pašvaldības namu pārvaldes, būtisks šķērslis plašākai namu renovācijai bija kredīta saņemšana. Šobrīd, izveidojot Rīgā vienu pašvaldības namu apsaimniekotāja sabiedrību, situācija ir būtiski uzlabojusies, notiek arvien aktīvāks darbs ar dzīvokļu īpašniekiem un sarunas ar bankām par kredīta piešķiršanu. Vienlaikus viņš norādīja, ka dzīvokļu īpašnieki joprojām neizprot kopīpašuma būtību, kas apgrūtina komunikāciju starp iedzīvotājiem un līdz ar to lēmuma pieņemšanu.

EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele norādīja, ka «lielākie siltumenerģijas zudumi un līdz ar to mazāk energoefektīvas ir tieši lielās 9-11 stāvu daudzdzīvokļu mājas, kuru renovācija ļautu ne tikai samazināt šo māju iedzīvotāju izdevumus par siltumenerģiju, padarītu māju vizuāli daudz pievilcīgāku un patīkamāku, bet arī sekmētu valsts izvirzīto mērķu energoefektivitātes jomā sasniegšanu. Kā zināms, valsts mērķis ir līdz 2016.gadam mājsaimniecību sektorā vien sasniegt 2701 GWh enerģijas ietaupījumu.»

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atbalstīja sadarbības ar EM paplašināšanu, lai ilgtermiņā sekmētu daudzdzīvokļu māju renovāciju Rīgā. Ņemot vērā māju slikto tehnisko stāvokli, lielos siltumenerģijas zudumus, kā arī apgrūtināto iedzīvotāju komunikāciju, J.Radzevičs rosināja izvērtēt iespēju paplašināt pašvaldības namu apsaimniekotāju pilnvaras, piemēram, tiesības pašiem veikt renovāciju ar nosacījumu, ka pēc renovācijas netiks palielināti iedzīvotāju izdevumi (sasniegtais energoresursu ietaupījums segs kredīta maksu). Tāpat tika rosināts turpināt darbu pie t.s. rotācijas fonda izveides, kas ļautu valstij un/vai pašvaldībai ilgākā laika periodā izsniegt kredītus un kas kalpotu kā atbalsta instruments māju iedzīvotājiem pēc ERAF programmas beigām. Sarunas noslēgumā tika panākta vienošanās, ka Rīgas dome iesniegs Ekonomikas ministrijā konkrētus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas sekmētu ne tikai namu renovāciju, bet arī uzlabotu apsaimniekošanas organizāciju kopumā.

Vienlaikus, ņemot vērā renovācijas aktivitāti citās Latvijas pilsētās, Ekonomikas ministrija rosināja Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzēt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai, piemēram, sedzot energoaudita izmaksas vai daļu no veiktajām investīcijām. Šāda prakse tiek īstenota vairākās pašvaldībās, piemēram Liepājā un Valmierā, kur māju renovācija notiek daudz aktīvāk.