Sabiedrības sašutums par nepamatoti augstajiem apkures rēķiniem galvaspilsētā ir saprotams un pamatots. Pārmetumi par to adresējami SC pārvaldītajai RD, norāda Ēlerte.

Daudzus gadus SC konsekventi ignorējis iespējas siltināt daudzdzīvokļu namus, tam izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, vienlaikus attīstot mītus par "parādu jūgu", kurā nonākot cilvēki, nosiltinot un rekonstruējot savus mājokļus, pauž Ēlerte.

Šāda aģitācija pret māju siltināšanu Rīgā ir izdevīga, pirmkārt, jau Krievijas koncernam “Gazprom”, kam Rīga katru gadu samaksā 100 miljonus latu un kura peļņa ir atkarīga no tā, cik daudz gāzes, tai skaitā, sildot Rīgas gaisu, patērēs rīdzinieki. Izdevīga tā ir arī “Rīgas siltumam” – jo lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo dāsnākas algas administrācijai, skaidro Ēlerte. 

Treškārt, uzsver politiķe, tas ir izdevīgi pašam SC, kurš idejiski un finansiāli sakņojas Latvijas ekonomiskā, enerģētiskā un kulturālā sasaitē ar Krieviju.

Vērienīga mājokļu energotaupības programma šo sasaisti nenovēršami mazinātu, norāda Ēlerte.

Nav noslēpums, ka mājokļu siltināšana līdz ar ēku renovāciju, uzlabo to kvalitāti, dzīvildzi un dzīvokļu vērtību. Tā dod darbu vietējiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem, turklāt izmaksu daļa, kas jāsedz iedzīvotājiem, tiek finansēta nevis “dzīvā naudā”, bet gan uz to ietaupījumu rēķina, kuri rodas, samazinoties siltumenerģijas patēriņam. Tādēļ tālredzīgi pašvaldību vadītāji tieši krīzes laikā strauji veica namu siltināšanu, kamēr Rīgas pašvaldībā politiskā līmenī valdīja pilnīga ignorance, atgādina Ēlerte.

“Ja SC priekšsēdētājs būtu mācījies no kolēģiem citur valstī, nevis pretnostatījis Rīgu Latvijai, retāk braucis uz Maskavu, bet biežāk uz Liepāju un Valmieru, mazāk laika tērējis pašreklāmai par Rīgas nodokļu maksātāju naudu, bet vairāk rūpējies par māju siltināšanu, tātad iedzīvotāju labumu, situācija Rīgā būtu krietni atšķirīga. Taču saskaņieši turpina rīdziniekus turēt Gazprom atkarībā,” secina politiķe.