Patlaban norit aktīvs darbs e-veselības funkcionalitātes uzlabošanā un auditēšanā, un šim procesam vajadzētu noslēgties ar pozitīvu rezultātu, ir pārliecināta veselības ministre Anda Čakša.
Intervijā LTV raidījumam “900 sekundes” Čakša skaidri neatbildēja, cik aktīvi jaunā sistēma patlaban tiek lietota, vien norādot, ka elektroniskās slimības lapas tiek izrakstītas aktīvi, bet e-receptes tiek lietotas mazāk, kas varētu būt saistīts ar patlaban notiekošo moduļa auditēšanu.
Viņa uzsvēra, ka mediķu interese par šo sistēmu nav atkarīga no vecuma vai reģionālā iedalījuma. “Tas nav saistīts ne ar vecumu, ne ar ko. Mēs visi lietojam viedtālruņus, planšetes un daudzas citas lietas. E-veselība ir vēl viens portāls, kurā ir diezgan viegli strādāt. Ja mēs skatāmies kaut vai uz darba nespējas lapu, tie ir 3-4 klikšķi, lai to aizpildītu,” sacīja Čakša.
Pēc ministres sacītā, viens no nākamajiem moduļiem, kurus plānots ieviest sistēmā, ir vakcinācijas uzskaite, kas atvieglotu dzīvi ģimenes ārstiem un samazinātu nepieciešamību pēc dokumentu turēšanas papīra formā.
Viņa atzina, ka sākotnēji sistēmā var būt nepilnības, bet visas problēmas tiek pakāpeniski risinātas. Šogad jau notiek un arī nākamgad notiks apmācības mediķiem, kuriem jaunās sistēmas lietošana varētu sagādāt problēmas.
Čakša minēja, ka viens no nākamajiem moduļiem, kurus plānots ieviest sistēmā, ir vakcinācijas uzskaite, kas atvieglotu dzīvi ģimenes ārstiem un samazinātu nepieciešamību pēc dokumentu turēšanas papīra formā.
Jau vēstīts, ka līdz 2022. gadam plānots pabeigt nākamo e-veselības sistēmas projekta kārtu, kas izmaksās vēl 10 miljonus eiro.
Nākamā kārta ir sadalīta divos projektos, kuri tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izskatīšanai un apstiprināšanai, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu.
Trešajā projekta kārtā paredzēts ieviest pakalpojumus kas saistīti ar onkoloģijas izmeklējumiem. Ģimenes ārsts varēs redzēt vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz konkrētu vēža skrīningu, kas savukārt mudinās mediķus pacientiem stāstīt par skrīninga nepieciešamību.
Ģimenes ārsts arī redzēs, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes.
Abas e-veselības trešās kārtas daļas plānots pabeigt līdz 2022.gadam.
Jau vēstīts, ka novembra beigām termiņš, no kura darbnespējas lapas un receptes ir obligāti jāizraksta e-veselības sistēmā, tika pagarināts par 9 mēnešiem. Attiecībā uz e-recepti noteikts, ka e-recepšu izrakstīšanas pienākums no 2017.gada 1.septembra attieksies tikai uz gadījumiem, kad tiks izrakstītas zāles, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
