Kamēr Latvijā tiek organizēts liels elektromobiļu uzlādes punktu iepirkums, citās Eiropas valstīs, kur šādu mašīnu pulka vairāk, transporta finansētāji apsver elektromobilitātei mākslīgi izveidoto priekšrocību samazināšanu – bez akcīzes nodokļa viņu ceļiem sāk pietrūkt naudas.
Latvijā 1. janvārī bija reģistrēti vien 252 elektromobiļi, kas uz kopējā autoparka fona – 752 940 transportlīdzekļu – tāds nieks vien ir. Šīs mašīnas pamatā iegādātas iepriekšējos četros gados ar dāsnu ES un Latvijas subsīdiju palīdzību, jo pretējā gadījumā neviens tās nepirktu. Salīdzinot ar fosilās degvielas analogiem, elektromobiļi ir dubulti dārgi (tāds mikroauto maksā ap 26 000 eiro), bet ar zemu veiktspēju. Tātad patērētājiem nepieciešami papildu stimuli, lai izvēlētos atbalstīt akumulatoru ražošanas industriju. Kad programma darbojās, atbalsts elektromobiļu iegādei bija līdz pat 85%. Taču Latvijā papildu problēma elektromobilitātes ceļā ir uzlādes punktu trūkums. Elektromobiļi spēj nobraukt salīdzinoši mazus attālumus, kas itin labi der īsiem pārskrējieniem pa Rīgu – no rozetes pie rozetes.
Apmierināts ar šīm mašīnām ir uzņēmums Rīgas gaisma.
2014. gadā nopirktas 14 elektriskās mašīnas. Uzņēmuma vadītājs Jānis Drulle NRA.lv stāsta, ka šie auto visu laiku ir kustībā, arī ziemas laikā, kad baterijas tērējas ātrāk. Ap 80 kilometriem ar vienu uzlādi pietiekot. Galvaspilsētā manāmi arī Rīgas Tehniskajai universitātei piederošie elektroauto, nomas kantoriem tādi ir. Taču nekur tālāk ar tiem izbraukt nevar, jo rozešu nav. Tāpēc valdība devusi zaļo gaismu ceļu elektrifikācijai, un šī gada otrajā pusē Latvijā sāks izvietot ātrās uzlādes stacijas – kopskaitā ap 70. Projekta īstenošana uzticētā Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Pasākums gana sarežģīts – pirmās konkursa pārsūdzības jau pārdzīvotas, tāpat jāizstrādā karte, kurās vietās stacijas izvietot. Jāvienojas ar zemes īpašniekiem. Jāsaskaņo būvprojekti. Līdzīgi kā ar fotoradaru uzstādīšanu. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors stāsta, ka vispirms uzlādes punkti tiks izvietoti uz lielajiem A kategorijas ceļiem – lai vai aizbraukt uz Liepāju, Ventspili, Jelgavu, bet jau pēc tam uz mazsvarīgākiem. Arī lādējamās iekārtas nebūt nav vienkāršas, jo tās jāpieslēdz internetam, lai spētu komunicēt ar auto datoru un atpazīt elektrības lietotāju. Turklāt kontaktdakšas būs triju veidu, jo ražotāji pēc iespējas izvairās no universāliem risinājumiem, kas ir ērti patērētājiem, bet neizdevīgi biznesam. Pārrunas par kontaktdakšu standartizēšanu it kā notiekot. Visvairāk spītējoties Tesla.
Ārzemēs elektromobiļi ilgāk piekoptās subsīdiju politikas dēļ ir izplatītāki, taču tas līdzi nes arī cita veida problēmas. Šveicē šobrīd tiek apsvērts jauns ceļu finansēšanas modelis, jo mazauto, kas tērē ceļus, bet nemaksā akcīzi, ir pārmēru savairojušies. Ceļu noslodze pieaug, bet naudas to uzturēšanai sāk pietrūkt. Līdz šim degviela bija galvenais avots, no kura aplikšanas ar nodokļiem tiek iegūta nauda ceļu uzturēšanai. Tagad šī pieeja jāmaina.
Šveices mediji ziņo, ka februāra sākumā tiks lemts par speciāla Nacionālo ceļu un pilsētas transporta fonda izveidi. Par priekšrocību mazināšanu un atsevišķu atlaižu veidu likvidēšanu elektrotransportam domājot arī Norvēģijā.
Imants Vīksne
