Ar ārējo tirdzniecību šobrīd saistās tikai viens vārds – tarifi. To nepatīkamajām sekām – gan tiešajām, gan tām, kas izriet no radītā milzu haosa – tiek pievērsta pastiprināta uzmanība visā pasaulē. Dati par šā gada februāri vēl ļauj lūkoties uz pasauli pirms tirdzniecības kara. Diemžēl gada sākums Latvijas eksportā pat bez globāla tirdzniecības satricinājuma nebija pārmērīgi spožs. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2025. gada februārī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, eksporta vērtība saglabājās praktiski nemainīga +0,1%, kopumā eksportējot preces 1,58 miljardu eiro vērtībā.
Lielu pozitīvu devumu kopējai eksporta vērtības izaugsmei sniedza minerālproduktu eksports (+38%). Tā kā minerālproduktus Latvijā neražojam, tad visdrīzāk, ka tas ir reeksports. Pārtikas produktu eksports kāpis par 6,2%, galvenokārt pateicoties preču grupām, kurās ietilpst piena produkti, olas, medus un graudaugu produkti. Pārtiku ražojošie uzņēmēji vēsta, ka eksporta pasūtījumu apjoms ir nedaudz krities, kas neliedz izslēgt arī faktisko eksporta apjomu kritumu tuvākajos mēnešos.
Pēc stabilā kāpuma koksnes eksportā aizvadītā gada nogalē, šā gada sākumā eksporta vērtība samazinājusies, februārī sasniedzot 5,4% kritumu. Nozarē gan vērojams eksporta pasūtījumu līmeņa kāpums, salīdzinot ar situāciju pērn, kas vieš optimismu par eksporta apjomu palielināšanos turpmāk. Soli lejup spēra arī ķīmiskās rūpniecības produkcija (-16%) galvenokārt samazinoties farmācijas produktu eksporta vērtībai.
Eiropas Komisijas un CSP apkopotajās ražošanas nozares uzņēmēju aptaujās redzētais liecina, ka eksporta pasūtījumu līmenis, kas ilgstoši bijis neierasti zems, tuvojas ilgtermiņa vidējam, rādītājam. Papildus tam, Starptautiskā Valūtas fonda un Swedbank prognozes iepriekš liecināja, ka, pat pieņemot, ka augstāki ASV tarifi ir gaidāmi, partnervalstu izaugsmei šogad bija potenciāls būt spēcīgākai nekā pērn, veicinot Latvijas eksporta attīstību. Tomēr šā gada 2. aprīlī visus šokēja paziņojumi par daudz iespaidīgākiem tarifiem kā gaidīts. Tā kā mēs esam maza un atvērta ekonomika, tad augstākas globālās tirdzniecības barjeras negatīvi ietekmēs mūsu eksporta attīstību.
ASV sāktais tirdzniecības karš attiecas uz visu pasauli, pat Hērda un Makdonalda salām, kurās pamatā mīt pingvīni. Lai gan tarifu spektrs ir plašs, tomēr jāņem vērā tarifu rīkojuma otrajā pielikumā minētie izņēmumi atsevišķām preču grupām. Šis pielikums nosaka, ka apmēram 26% no tiešās Latvijas eksporta vērtības uz ASV netiek ietvertas tarifos, praktiski pilnībā izkļaujot no tarifu važām nemetālisko minerālu produktus un koksnes izstrādājumus. Kaimiņu lietuviešu gadījumā pagaidām netiek aplikti 29% no eksporta uz ASV, savukārt igauņiem vien 6%. Eiropas Savienībā (ES) kopumā 13% pagaidām netiek skarti. Varētu likties, ka Tramps vēlas pasargāt stratēģiski un kritiski svarīgākās nozares no tarifiem. Tomēr reālāka iespēja ir, ka tarifi šīm nozarēm vēl tikai sekos. Finanšu tirgus skaidri rāda, ka Trampa uzņemtais kurss nav labvēlīgs ne ASV, ne globālajai ekonomikai. Ir iespējams, ka finanšu tirgu kliedzienu vai iekšpolitikas noskaņojuma spiests Tramps atkāpjas. Nevaram arī izslēgt, ka ES un citām valstīm izdodas ar Trampu panākt vienošanās, kā rezultātā tarifu apjoms krietni mazināsies. Taču neskaidrība eksportā ir ārkārtīgi augsta, un tarifu “amerikāņu kalniņi” ir tikai sākušies.
Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
