Šodien valdība apspriedīs nodokļu stratēģiju un uzklausīs Eiropas Komisijas specifiskās rekomendācijas. Komisija uzskata, ka Latvijas ekonomika uzkarst un tādēļ nedrīkst palielināt budžeta deficītu, bet reformām nepieciešamos līdzekļus varētu rast, palielinot nekustamā īpašuma nodokli.

«Latvija izmanto fiskālo fleksibilitāti pilnā mērā» un «ekonomikas cikliskā pozīcija ir neskaidra» – ar šiem secinājumiem Eiropas Komisija norāda, ka dažas nodokļu sistēmas reformas komponentes pārkarsušās ekonomikas un jau sasniegtā maksimāli pieļaujamā budžeta deficīta dēļ nav realizējamas.

Eiropas Komisija gan atzīst, ka Finanšu ministrijas piedāvāto reformu rezultātā nodokļu slogs tiek samazināts, taču tas nekādā veidā nemazinot sociālo nevienlīdzību, jo reforma ir dārga, bet lielākie tās ieguvēji ir vidusslāņa pārstāvji. Bet galvenais iebildums ir par to, ka Finanšu ministrija nespējot izskaidrot, kā reforma tiks finansēta.

Komisija pārlieku konservatīva

Viedoklim par valsts ekonomikas uzkaršanu vai pat pārkaršanu nevēlas piekrist Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Turklāt Eiropas Komisija esot teju vienīgā starptautiskā iestāde, kas atbalsta šo viedokli.

«Komisija ir vienīgā, kas saka, ka Latvijas ekonomika pārkarst. Pārējie, OECD, piemēram, uzskata, ka tā ir potenciāla robežās. Uzskatu, ka Eiropas Komisijas vērtējums ir pārāk konservatīvs un pārspīlēts. Viņu vērtējums pēc viņu metodoloģijas ir pārāk konservatīvs un liek mums uzkrāt līdzekļus,» saka eksperts.
Vienlaikus viņš atzīst, ka biznesa cikls pašlaik ir kāpjošs un tas var liecināt par ekonomikas uzsilšanu – sāks samazināties bezdarbs, algas kļūs lielākas. Bet tieši šādi apstākļi, M. Kazāka skatījumā, ir visatbilstošākie, lai uzsāktu reformas.

Varam nokavēt

«Ja mēs gribam augt, mums jāuzlabo ekonomikas struktūra, un, ja mēs to vēlamies, tad jāveic strukturālas reformas, kas parasti kaut ko maksā. Neviens īsti nezina, kā tās reformas veikt, tāpēc tiek pieļautas kļūdas, bet tās vieglāk labot, ja tiek ieņemts vairāk naudas,» norādot uz ekonomikas sasilšanas plusiem, NRA.lv saka M. Kazāks.

Viņš uzskata, ka, atliekot iecerētās reformas uz laiku, kad ekonomika atkal sāks atdzist, tiks zaudēts ne tikai laiks, kura Latvijai jau tā neesot, bet reformas būs realizējamas daudz grūtāk. «Laika mums praktiski nav. Jo ātrāk mēs to izdarām, jo labāk,» saka eksperts.

Mazākais ļaunums

Savukārt uz Eiropas Komisijas rekomendāciju paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ar kuru saskaņā ar tās rekomendācijām varētu kompensēt ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanas dēļ neieņemtos līdzekļus budžetā, eksperts lūkojas pozitīvi.

M. Kazāks norāda, ka mājoklim piemērojamā NĪN paaugstināšanai ir virkne priekšrocību. Pirmkārt, iespējams izveidot salīdzinoši vienkārši apsaimniekojamu progresivitāti un nodokli vienkāršāk iekasēt, jo nekustamos īpašumus grūti noslēpt atšķirībā no ienākumiem.

«Nevienam nodoklim nav pozitīvas ietekmes uz ekonomisko aktivitāti, bet NĪN ir viena no mazākajām negatīvajām sekām. Tas nemazina konkurētspēju un naudu no iedzīvotājiem paņem tikai tad, kad tie sāk tērēt,» saka ekonomists.

Politiski šķēršļi

Viņš gan atzīst, ka ekonomikas teorija un politika bieži nespēj sadzīvot. «Šeit ne tik daudz ir jautājums, vai tas ir ekonomiski pamatoti, bet par to, vai ir politiskais konsenss. Atskatoties uz aizvadītajām vēlēšanām, šajā jautājumā vērojama neliela šizofrēnija. Praktiski visi solīja kaut kādas atlaides. Pašreiz tas tracis ir tik liels, ka gandrīz vieglāk būtu atcelt to nodokli un neko nemaksāt, bet tā būtu padošanās. To nodokli, ko var iekasēt un kas būtu ar mazāko negatīvo ietekmi un vairāk trāpītu turīgajiem, nevis mazturīgajiem, to mēs nevēlamies paņemt un vairāk cenšamies iekasēt tos sarežģītos nodokļus,» saka M. Kazāks.
Šis eksperta viedoklis sasaucas ar Eiropas Komisijas pausto rekomendāciju: «Samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā, proti, novirzot uzsvaru uz vides un īpašuma nodokļiem un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.» Savukārt Finanšu ministrija uzskata, ka iecerētā reforma arī bez NĪN paaugstināšanas mazinās nevienlīdzību un ekonomiskā situācija valstī ir tāda, kas reformu ļauj ieviest ar vismazākajiem riskiem.

Šobrīd nav īsti saprotami Eiropas Komisijas pārmetumi, ka reforma nespēšot mazināt ienākumu nevienlīdzību, ja reforma paredz gan minimālās algas pieaugumu un neapliekamā minimuma pieaugumu, gan IIN samazinājumu. Protams, plānotās pārmaiņas rezultātu nedos uzreiz, bet gan ilgtermiņā, kas ir ļoti svarīgi, domājot par Latvijas ekonomikas attīstību pēc 2020. gada.

Jānis Lasmanis