Krišjāna Kariņa (JV) valdība nodarbojas ar klaju melošanu un pat mērķtiecīgu sabiedrības maldināšanu, norāda ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Pēdējā laikā daudz dzirdam par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko valdība plāno ieguldīt vietējā ekonomikā, lai palīdzētu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Jau martā izskanēja frāze par “diviem miljardiem eiro”, kas šobrīd ir pieauguši līdz četrarpus miljardiem. Savukārt maija vidū Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka divi miljardi tiks tērēti trīs blokos: modernizācijai, infrastruktūrai un pabalstiem. Šuvajevs uzsver, ka Latvijas kontekstā divi miljardi eiro ir nozīmīga summa.

“Lai saņemtu detalizētāku finanšu izlietojuma plānu, bija jāsagaida 1. jūnija Ministru kabineta (MK) sēde, kurā atklājās sen ierasta Latvijas politikas iezīme: retoriski izteikt atbalstu sociālajai aizsardzībai, bet praktiski darīt pilnīgi kaut ko citu. Ministru prezidents un Finanšu ministrija maldina sabiedrību. Latvijas valdības atbalstītie pasākumi neparedz gandrīz nekādu finansējumu pabalstiem, ja vien tās mērķis nav konceptuāli gluži jauna sociālā politika, kurā aizsargāti tiek lielie uzņēmumi, nevis iedzīvotāji,” pauž eksperts.

Ikviens var iepazīties ar 1. jūnija MK sēdes protokolu un pievienotajiem dokumentiem: http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/darbakartiba/?sede=1137 Darba kārtības 8.7 punkts ir Finanšu ministrijas Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai”. Uzklikšķinot uz attiecīgās saites, var atrast sēdes protokollēmumu, Informatīvo ziņojumu, kā arī pielikumu – Excel failu, kurā ir uzskaitīti atbalstāmie pasākumi un tiem paredzētie finanšu līdzekļi.

“Informatīvajā ziņojumā ir rakstīts, ka tā “mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt Covid-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 krīzes. Pasākumi ir plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)”. Uzreiz vēlos pievērst lasītāja uzmanību šī teikuma pēdējai sadaļai: atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti). Zemāk šajā dokumentā lasām, ka šī trešā finansējuma daļa tiek paredzēta:

“3) sociālajai aizsardzībai, paredzēts turpināt un nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus.”

Tātad nepārprotami tiek pateikts, ka finansējums ir iezīmēts pabalstiem jeb sociālajai aizsardzībai. Iespējams, tas ir mazliet absurdi, tomēr der atkārtot, ko valsts institūcijas izprot ar vārdu “pabalsts”. “Valsts sociālo pabalstu likuma” 2. pantā ir teikts:

“Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus.”

Var secināt, ka pabalsts ir naudas izmaksa, ko saņem iedzīvotāji, lai gūtu atbalstu dažādās dzīves situācijās,” norāda Šuvajevs.

Vienlaikus viņš uzsver, ka tomēr, apskatot augstāk minētā Informatīvā ziņojuma pielikumu, iezīmētais finansējums pabalstiem atklāj visai skandalozu ainu.

“Pārliecinoši vislielākā pozīcija 47. ailē ir aprakstīta kā “Pamatkapitāla palielināšana SM [Satiksmes ministrijas] kapitālsabiedrībām” – 342,05 miljoni eiro. Detalizētāks izklāsts nav sniegts, tomēr var viegli uzminēt, ka šī pozīcija iekļauj atbalstu valsts kapitālsabiedrībai, kas ir Satiksmes ministrijas pārziņā – AirBaltic. Tātad sociālā aizsardzība un pabalsti pēkšņi kļūst nevis par atbalstu iedzīvotājiem, kuriem ir kritušies ienākumi vai kuri ir nonākuši sociāli nedrošā situācijā, bet gan par atbalstu lielam valsts uzņēmumam, kurš turklāt ir atlaidis 700 darbiniekus. Iesaku arī apskatīt Finanšu ministrijas infografiku, kurā “sociālajai aizsardzībai” no valsts budžeta līdzekļiem ir atvēlēta vislielākā summa, radot iespaidu par būtisku valsts atbalstu sociālajai jomai. Infografikā šī sadaļa aprakstīta šādi: “krīzes dēļ bez darba palikušo personu atbalstam, darba vietu subsidēšanai mediju nozares atbalstam u.c. krīzes seku pārvarēšanas pasākumiem.” Tātad vislielākā budžeta pozīcija – atbalsts SM kapitālsabiedrībām – tiek iekļauta kategorijā “u.c. krīzes seku pārvarēšanas pasākumiem”, kam nav nekāda sakara ar sociālo aizsardzību un pabalstiem. Šī ir klaja melošana un pat mērķtiecīga sabiedrības maldināšana,” norāda eksperts.

Otra lielākā pozīcija “sociālās aizsardzības” segmentā ir dīkstāves pabalsti, kas vismaz atbilst iepriekš norādītājai definīcijai par pabalstiem, – tiem paredzēts 101 miljons eiro. Tomēr līdz 10. jūnijam dīkstāves pabalstos bija izmaksāti tikai knapi 43 miljoni. Trīs mēnešu laikā! Vēl šī sadaļa iekļauj atbalstu Zemkopības ministrijai 45 miljonu apmērā, bet pagaidām nav zināms, kā šī nauda tiks tērēta. Mediju nozarei sniegtais atbalsts 2 miljonu vērtībā arī pēkšņi kļuvis par “sociālo aizsardzību”’ vai “pabalstu”.

“Pamatojoties uz līdzšinējo izpratni par to, kas ir pabalsti un sociālā aizsardzība, piešķirtais atbalsts no valsts budžeta iedzīvotāju ienākumu aizvietošanai vai palielināšanai, pēc maniem aprēķiniem, ir 148,94 miljoni eiro. Turklāt šī ir rezervētā, nevis reāli jau izmaksātā summa, kas saskaņā ar oficiāli sniegtajiem datiem ir 68,6 miljoni eiro. Šajā aprēķinā neesmu iekļāvis piemaksas Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, jo, pamatojoties uz sniegto informāciju, nav iespējams precīzi pateikt, cik liela summa ir nozīmēta piemaksām un cik, piemēram, dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Tāpat vismaz pagaidām nav iespējams pateikt, kas ir “pārējie LM [Labklājības ministrijas] pasākumi”, lai gan tiem jau tiek tērēti līdzekļi,” pauž Šuvajevs.

Tātad sociālās aizsardzības pasākumiem un pabalstiem no valsts budžeta tiek tērēti nevis 544,91 miljoni eiro, kā norādīts Finanšu ministrijas infografikā un MK sēdes pielikumā, bet gan labākajā gadījumā – 148,94 miljoni. Uzsveru – labākajā gadījumā, jo pagaidām ir izmaksāti tikai 46% no šīs summas.

Ja rodas šaubas par FM mērķtiecīgo sabiedrības maldināšanu, tad var apskatīt, piemēram, žurnāla “Ieva” šī gada 10. jūnija numuru, kurā FM skaidro, kur tiks tērēti 699 miljoni eiro (ieskaitot ES fondus) sociālajai aizsardzībai:

“Piemēram, dīkstāves pabalstiem, subsidētajām darba vietām, atbalstam tūrisma nozarei, bezdarbnieka palīdzības pabalstiem, piemaksai par bērnu darbiniekiem, kas saņem dīkstāves pabalstu, subsidētajai nodarbinātībai, krīzes pabalstam reliģisko savienību kalpojošam personālam, sporta nozarei, mediju un kultūras atbalstam utt.”

Ne vārda par Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībām, uzsver ekonomikas eksperts.

“Ir iespējams paredzēt vismaz divas atrunas no Finanšu ministrijas un K. Kariņa puses. Pirmkārt, var norādīt, ka finansējums sociāliem mērķiem ir paredzēts arī citās kategorijās, teiksim, modernizācijas sadaļā, kur ir paredzēts atbalsts izglītībai un veselībai. Tomēr vienīgais atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem izglītībai šajā plānā ir piešķirtie pieci miljoni eiro pētniecības projektiem. Pārējais finansējums ir summa, kas iegūta, pārdalot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Turklāt gan šo, gan finansējumu veselības sektoram tik un tā nevar nosaukt par pabalstu vai finansējumu sociālajai aizsardzībai, lai arī šīs jomas, protams, ir cieši saistītas,” turpina Šuvajevs.

“Otra atruna būtu tverties pie teksta, kas ir atrodams iepriekš minētajā Excel failā, aprakstot finansējumu kategorijā “pabalsti, esošās situācijas saglabāšana”. Var norādīt, ka uz AirBaltic attiecināma “esošās situācijas saglabāšana”, taču Informatīvā ziņojuma tekstā ir nepārprotami norādīts, ka “situācijas saglabāšana” attiecas uz personu ienākumiem, nevis kapitālsabiedrībām,” min Šuvajevs.

Viņa ieskatā, šis Finanšu ministrijas plāns lieliski izgaismo valdības izpratni par sociālo politiku: aizsargāti un pabalstīti tiek nevis iedzīvotāji, bet uzņēmumi. Valdošais diskurss joprojām balstās pieņēmumā, ka mērķtiecīga iedzīvotāju ienākumu palielināšana ir ekonomiski neproduktīva, jo tad šie palielinātie ienākumi būs jāierēķina katrā budžetā, kas palielinās arī valsts parādu. “Tomēr netiek ņemts vērā, ka palielināti iedzīvotāju ienākumi nozīmē pieaugošu pieprasījuma līmeni un vietējais patēriņš ir viena no iekšzemes kopprodukta (IKP) komponentēm. Savukārt pieaugošs IKP samazina publiskā parāda apjomu, pieņemot, ka palielinātie ienākumi netiek tērēti par importa precēm. Jebkurā gadījumā – esošais valdības fiskālais plāns ir savā būtībā maldinošs un apzināti sniedz nepareizu priekšstatu par plānotajām investīcijām. Salīdzinot ar citām pozīcijām, sociālajai aizsardzībai un iedzīvotāju pabalstiem piešķirtais finansējums ir praktiski nekāds,” rezumē Šuvajevs.

Foto: F64