Tuvākajos gados Latvijas ekonomikā gaidāma izaugsme, taču tas var radīt spiedienu uz budžeta izdevumu palielināšanu. Tā šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) biedrs un starptautisko finanšu eksperts Andžs Ūbelis.

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Eksperts atzīst, ka valdībā nesen apstiprinātās prognozes par ekonomikas izaugsmi ir vērtējamas, kā labas un reālistiskas. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ekonomikas izaugsme tuvākajos gados varētu radīt spiedienu uz izdevumu palielināšanu, taču pastāv bažas, vai valdība to spēs izturēt.

“Izskatās, ka nākamie gadi mūs tuvinās tam izaugsmes tempam, kas varētu liecināt par to, ka ekonomika varētu nedaudz uzsilt. Visa mūsu padomes galvenā būtība ir pieskatīt to, lai budžets tiek veidots tad, kad ekonomika uzsilst un iet uz augšu, – tad budžets uzkrāj kādas rezerves. Tā galvenā bažas šobrīd ir, – vai mēs nākamajos trīs gados spēsim kaut ko uzkrāt,” pauž Ūbelis.

Tāpat viņš atzinīgi novērtēja valdības sākto nodokļu reformu, taču pauda bažas, ka tā radīs iztrūkumu budžeta ieņēmumos. Zaudējumi var būt lielāki, nekā valdība ir plānojusi.

Kā jau vēstīts, 2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,4% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam novērtēto deficīta līmeni, un par 0,7 procentpunktiem zemāks kā likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” apstiprinātais deficīta līmenis. 2017.gadā bilanci pamatā uzlabo lielāki valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (0,3% no IKP), lielāki valsts budžeta pašu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi (0,1% no IKP), kā arī zemākas iemaksas ES budžetā (0,2% no IKP).

Ņemot vērā pieejamās deficīta atkāpes reformām, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2018.gadā ir noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā 0,6% no IKP un 2020.gadā 0,4% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2018.gadā 1,0% no IKP, 2019.gadā 0,9% no IKP, bet 2020.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Foto:jojooff/https://pixabay.com/en/users/jojooff-6196797/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.