Sadarbība starp Latvijas pētniekiem un uzņēmējvidi ir jāuzlabo, tikai tad varam veidot konkurētspējīgu zinātni un ekonomiku. Šobrīd «esam kā zaporožecs, kas brauc ar 30 kilometriem stundā, un gribam noķert moskviču, kas uz priekšu dodas ar 60 kilometriem stundā», diskusijā par starptautiski konkurētspējīgas zinātnes veidošanu situāciju raksturoja ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šābrīža politiskā situācija ir signāls Latvijas uzņēmējiem domāt par noieta tirgu paplašināšanu, un to var izdarīt, tikai meklējot inovatīvus risinājumus, ko nav iespējams rast bez zinātnieku pienesuma, Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā diskusijā Starptautiski konkurētspējīga zinātnes potenciāla veidošana Latvijā. Iespējas un izaicinājumi, kurā piedalījās ekonomisti, zinātnieki un zinātnes politikas veidotāji, pauda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. NRA viņa norādīja, ka pētniekiem nevajadzētu paļauties tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, kas šobrīd ir būtiskākais Latvijas zinātnes balsts, bet vairāk jāmeklē privāto investoru finansējums.
Lielāku valsts atbalstu
M. Kazāks kā mīnusu minēja to, ka zinātne tiek skatīta lielākoties kā izdevumu, ne ieņēmumu radītāja, lai gan tā nebūt nav. «Bez zinātnes var iztikt, taču bez tās dzīves līmeņa uzlabošanos mūsu valstī nevaram gaidīt. Pētījumi ir pierādījuši: tur, kur izglītības līmenis ir augstāks, tur ražība aug, līdzi tam ceļot arī dzīves līmeni.» Taču jāņem vērā arī tas: ja gribam kāpināt ražību, vajag investīcijas, bet šajā ziņā «cipari ir ļoti zemi».
Diemžēl finansējums Latvijas zinātnei ir ļoti zems: ja ES vidēji tiecas piešķirt tai 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Latvijas mērķis ir tikai 1,5% (šobrīd 0,7% no IKP), teica M. Kazāks. Skaitļi rāda arī to, ka tikai 3% no ražošanas ir ar augstu pievienoto vērtību industrijā. Šādā situācijā: ja nav pieprasījuma pēc pētījumiem, tad valstij ir jānodrošina «kritiskā masa». Diemžēl – lai gan valsts finansējums šajā ziņā ir pieaudzis, tas nesasniedz trekno gadu griestus, atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola. Gan viņa, gan M. Kazāks pauda pārliecību: ja neuzlabosies sadarbība starp uzņēmējiem, zinātniekiem un augstāko izglītību, nekas nemainīsies.
No pārvaldības – uz rezultātu
LU profesors Andris Ambainis aicināja vairāk atbalstīt jauno zinātnieku grupas un arī ļoti talantīgos zinātniekus, kuru pētījumi guvuši starptautisku atzinību. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Agrita Kiopa uz to piezīmēja, ka nākamajos gados plānots lielāks atbalsts zinātnei, tostarp zinātnieku grupām (76 miljoni eiro), doktorantiem, kā arī augstskolām par izcilību zinātnes jomā. Gan A. Ambainis, gan vairāki diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību arī uz to, cik daudz laika un enerģijas pētnieka darbā prasa birokrātisko šķēršļu novēršana, tāpēc organizatoriskos pienākumus vajadzētu uzticēt menedžeriem (līdzīgi kā tas ir mūziķiem).
LU rektors Mārcis Auziņš atzina, ka klupšanas akmens ir arī tas, ka, lai gan Latvijā ir konkurētspējīgi zinātnieki, nav analīzes, kuri tie tiešām ir, kā arī netiek izvērtēti pētījumu rezultāti, kuru atdeve nereti nav vairāk kā 10%. «Pāriesim uz zinātnes pārvaldību, kas ir vērsta uz rezultāta iegūšanu!» teica LU rektors, rosinot zinātniekus vairāk domāt par savu ideju komercializāciju. Viņam gan iebilda D. Reizniece-Ozola, norādot, ka nevajag spiest tikai uz pārdošanu un atbalstu tiem, kas dod tūlītēju atdevi. Viņasprāt, svarīgi ir radīt sabiedrībā pieprasījumu pēc pētnieku darba: «Ja sabiedrība nespiedīs uz to, ka zinātne jāatbalsta, tikmēr uzlabojumu būs maz.»
Akcents uz jauno paaudzi
LU Studentu padomes priekšsēdētāja Rūta Mājeniece mudināja vairāk popularizēt pētnieku darbību sabiedrībā, pašiem zinātniekiem doties uz izglītības iestādēm, stāstot par sevi un savu veikumu, radot interesi jaunajā paaudzē par pētniecības jomu.
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, kura vadītā mācību iestāde pratusi iedvest jauniešos interesi par zinātni, uzsvēra: jāveido spēcīgas vidusskolas reģionos. Ja skolu tīklu neoptimizēs, labas pārmaiņas nevar gaidīt. EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis arī ir pārliecināts, ka vairāk jāstrādā ar vismazākajiem, piemēram, radot gan vairāk attīstošās rotaļlietas, gan zinātnes aplikācijas latviešu valodā, gan lielus zinātniskos centrus bērniem.
Aisma Orupe
