Pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011. gada budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka valdībai, izšķiroties par nodokļu paaugstināšanu, vajadzēja rūpīgāk izanalizēt šī lēmuma ieviešanas laiku. “Pareizāk būtu bijis, ja nodokļu paaugstinājums būtu īstenots jau 1. janvārī, nevis gada vidū, kā tiek plānots. Tas ir saistīts gan ar eiro ieviešanas atskaites periodu, gan ar inflācijas gaidām, proti, ja nodokļu kāpums ir vairākas reizes gadā un tā katru gadu, iedzīvotāji un uzņēmumi dzīvo ar bažām par nodokļu kāpumu nākotnē, kas savukārt izraisa patēriņa cenu kāpumu,” skaidroja M. Kazāks. Viņš atgādināja Īrijas pieredzi, kad šīs valsts valdība iedzīvotājiem skaidri un atklāti pateikusi, kādi nodokļi līdz 2014. gadam tiks paaugstināti, un arī stingri turas pie saviem solījumiem. Latvijā turpretī nodokļu paaugstināšana notiek visai haotiski. “Skaidrības trūkums ir viens no iemesliem, kas veido inflāciju,” atzina M. Kazāks. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka inflācija noteikti būtu bijusi zemāka, ja nebūtu bijusi nodokļu paaugstināšana. Un kaut arī gaidāms neliels vidējās algas piegums, inflācija noēdīs lielāko daļu pirktspējas pieauguma.

Swedbank ekonomisti prognozē, ka inflācija šogad varētu 4,2%, tātad augstāka, nekā iepriekš prognozēts. Savukārt 2012. gadā inflācija pierims, tomēr tās samazinājums nebūšot sevišķi straujš – gada vidējā patēriņa cenu inflācija varētu būt 2,6 procenti.

“Inflācija saasina sociālās problēmas un aktualizē konkurētspējas jautājumus. Turklāt pastāv risks, ka 2013. gada sākumā inflācija būs pārāk augsta, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju un saņemtu akceptu iestāties eiro zonā,” pieļāva M. Kazāks.

Ilze Šteinfelde / NRA.lv