IZM piedāvātais modelis tiks tālāk virzīts izskatīšanai valdībā, ziņo LETA. 

Ministrijas piedāvājums ir esošajā augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modelī ietvert kvalitātes kritērijus, kurus nosaka pēc augstskolas darbības rezultātiem. Kvalitātes kritērijos plānots ietvert vērtējumu piecos virzienos – publikāciju skaits uz profesoru, studējošo mobilitātes rādītājs, ārvalstu finansējuma piesaiste, reģionālais rādītājs, ņemot vērā augstskolas attālumu no Rīgas, kā arī augstskolas absolventu bezdarba līmenis, raksta IR.lv.

IZM ziņojums liecina, ka apspriesti arī citi rezultatīvie rādītāji – nodarbinātības un bezdarba rādītājs programmu griezumā trešajā gadā pēc studiju programmas beigšanas, akadēmiskā personāla skaita ar doktora grādu un mākslas specialitātēs – docentu, asociēto profesoru un profesoru īpatsvars kopējā akadēmiskā personāla skaitā, kā arī absolventu un darba devēju apmierinātība ar studiju kvalitāti. Tos principā varētu iekļaut finansējuma piešķiršanas modelī, bet par tiem patlaban nav iespējams iegūt objektīvus datus.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) norādījis, ka šos kritērijus iespējams ņemt vērā esošā finansējuma ietvaros, attiecinot to uz noteiktu īpatsvaru no kopējā finansējuma augstskolām. Patlaban ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek vērtētas studiju programmas, un IZM ar izvērtējuma secinājumiem plāno iepazīstināt sabiedrību 2012.gada beigās.

Ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums liecina, ka uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnīga ieviešana varētu notikt vairākos posmos.

Pirmajā posmā, sākot no 2012.gada 1.septembra, piešķirt finansējumu atbilstoši rezultatīvajiem rādītājiem paredzēts tikai tām augstskolām, kurām tiek piešķirtas budžeta vietas.

Otrajā posmā – sākot no 2014.gada 1.janvāra – esošie rezultatīvie rādītāji tiktu precizēti, iekļaujot tajos augstskolu studiju programmu kvalitātes rādītājus, līdz ar to valsts budžeta piešķirtā finansējuma apjoms būtu tiešā veidā atkarīgs no augstskolā īstenojamo studiju programmu kvalitātes. Otrajā posmā paredzēts paplašināt rezultātos orientētā finansējuma saņēmēju skaitu, iekļaujot tajos arī valsts koledžas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) paudis viedokli, ka augstskolu programmu kvalitātes rādītājiem jābūt sasaistītiem ar studiju programmas izvērtējumu.