Darba tirgus pašlaik piedzīvo nopietnas pārmaiņas, kuras veicinājis ne tikai tehnoloģiskais progress un globālā pandēmija. Eksperti ir vienisprātis – tās aizvien vairāk ietekmē gan straujā sabiedrības novecošanās, gan konstantā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās, tāpēc ir svarīgi vērst uzmanību jaunu cilvēku iesaistei darba tirgū.
“Situācija darba tirgū šobrīd ir tāda, ka darbinieks var izvēlēties, pie kura darba devēja iet un strādāt, tādēļ darba ņēmējs atrodas mazliet varas pozīcijās. Izvēle ir liela, darbinieki – izvēlīgi,” teica uzņēmuma “Evolution Latvia” Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa. Viņa piebilda, ka patlaban arvien iekārojamāks darbaspēks darba devējam kļūst jaunieši. Tomēr, lai uzvarētu cīņā par jaunajiem talantiem, ir svarīgi izprast viņu vēlmes un vajadzības.
Lietpratēji diskusijā par Latvijas darba tirgu un jaunu cilvēku iespējām tajā, kas organizēta indeksa “Jaunatne. Darbs. Vide” ietvaros, secinājuši – lai pārskatāmā nākotnē mazinātu darbaspēka deficītu, darba devējiem ir jāskatās uz pieejamo darbaspēku plašāk par ierastajiem standartiem.
Sociālā uzņēmuma – jauniešu platformas “Visas iespējas” dibinātājs Gustavs Mārtiņš Upmanis uzsvēra, ka darba devējiem ir jākļūst elastīgākiem: “Darba pieredzi mantot vai iemācīties, sēžot skolas solā, nav iespējams. Darba devējiem vajadzētu izturēties pret jauniešiem ar lielāku empātiju. Tikai, iekāpjot viņu kurpēs, var saprast, kas jaunajiem talantiem nepieciešams, lai ātri un veiksmīgi iejustos komandā un darba tirgū kopumā.”
Dažādības aspektu izcēla arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka darbinieki nav homogēna grupa, tāpēc prasības nevar vispārināt. Vienlaikus viņa atgādināja par divām tendencēm, kas jāņem vērā jaunu darbinieku un talantu piesaistes kontekstā: “Līdzsvars ir aktuāls visiem darba tirgus dalībniekiem. Tomēr jaunieši tam piešķir ievērojami lielāku vērtību nekā citu paaudžu pārstāvji. Viņiem ir arī vairāk drosmes prasīt no darba devējiem to, kas viņiem ir svarīgi. Pie kam tās lielākoties ir pragmatiskas lietas – ne vien konkurētspējīgs atalgojums, bet arī privātās un darba dzīves līdzsvara nodrošināšanai un turpmākajai izaugsmei nozīmīgas lietas.”
Lai gan apmierinātība darbavietā ietver dažādus faktorus, tomēr vairākums (80 %) gados jaunu cilvēku darba devēja izvēlē par primāro kritēriju izceļ konkurētspējīgu atalgojumu. Nākamie svarīgākie aspekti darbā gandrīz katram otrajam (attiecīgi 44 % un 42 %) ir darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī sociālās garantijas un bonusi, secināts “Evolution Latvia” un kompānijas “Norstat” veiktajā pētījumā.
S. Kļaviņa skaidroja, ka darba devējiem ir jādomā par papildu labumiem, ko piedāvāt gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Tiesa, ir svarīgi ņemt vērā, ka tā dēvētā darbinieku “labumu groza” vērtīgums ir ļoti subjektīvs: “Piemēram, šī pētījuma dati apstiprina mūsu līdzšinējos novērojumus darbā ar jauniešiem – jaunajiem talantiem ir ļoti svarīgas ne vien socializēšanās iespējas un izklaide, bet arī elastīgs darba laiks, jo viņi vēlas apvienot darbu ar mācībām un arī hobijiem.”
S. Kļaviņa aicināja darba devējus vairāk ieklausīties darbiniekos, izprast viņus un pielāgoties, jo cilvēki ir ļoti dažādi, attiecīgi – situācijā, kad darba tirgu diktē darba ņēmēji, darba devējiem ir jāmeklē aizvien jauni efektīvi risinājumi darbinieku piesaistei un noturēšanai.
