Izskanējušais bāzes tēriņu samazinājums nedaudz vairāk kā 300 miljonu latu apmērā nākamgad nebūt neliecina, ka tikpat lielā apmērā tiks «griezts» 2012. gada valsts budžets. Finanšu ministrija (FM) sola konsolidācijas apmēru darīt zināmu aprīļa vidū pēc starptautisko aizdevēju misijas, raksta Apollo.lv.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam, pēc valdībā pirmdien lemtā, plānoti 3,017 miljardi latu, kas ir par 290,9 miljoniem latu mazāk nekā šāgada budžetā. Savukārt sociālā budžeta bāzes izdevumi nākamgad plānoti 1,415 miljardi latu jeb par 20 miljoniem latu mazāki nekā šajā gadā. FM skaidro, ka valsts budžeta bāzes izdevumi ir tāds finansējuma apjoms, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī. Uz tiem tiek attiecināta turpmāka izdevumu samazināšana (konsolidācija).

Ņemot vērā bāzes izdevumus un konsolidācijas apmēru, tiek aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un izdevumu apjoms katrai ministrijai u. c. FM norāda, ka bāzes izdevumu aprēķins vairākās pozīcijās vēl tiks precizēts, piemēram, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei paredzēto līdzekļu apjomu un ar sociālās drošības tīkla turpināšanu saistītiem pasākumiem. Tā rezultātā kopējā izdevumu bāze, visticamāk, pieaugs.

«Tieši nesaistītu šos skaitļus ar nepieciešamo konsolidācijas apjomu. Lai to darītu, būtu jābūt skaidrībai par visiem plānotajiem budžeta izdevumiem, tajā skaitā par to, kā mainās un kā tiek grāmatoti ar ES fondu apgūšanu saistītie izdevumi,» sacīja «Nordea» bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. «Swedbank» ekonomists Dainis Stikuts saka, ka bāzes izdevumu samazinājuma cipars plānošanas dokumentos parādījās jau pērn.

«No tā izriet, ka bāzes izdevumu samazinājumu pamatā veido ES fondu apgūšanas finansējuma samazinājums, jo to pastiprināta apguve ir paredzēta šogad. Līdz ar to citi budžeta bāzes izdevumi netiek būtiski samazināti, proti, valsts pārvaldes lielums un tās sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte paliek nemainīga,» piebilst «Swedbank» ekonomists. Viņš saka, ka šobrīd par konkrēti nepieciešamo konsolidācijas apjomu ir pāragri runāt.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst: «Visi cipari, kas saistās ar plānoto budžeta konsolidāciju, patlaban vēl ir miglā tīti.»

Kā zināms, vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka šogad budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt sešus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), bet nākamgad – trīs procentus no IK. Lai to sasniegtu, pērnruden tika lēsts, ka 2012.gada budžets būs jākonsolidē par nedaudz lielāku summu kā šogad – 310 miljoniem latu. Pēdējās sarunās aizdevēji norādījuši, ka deficīta mērķim 2012.gadā jābūt ambiciozākam, proti, ievērojami zem 3% no IK.

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) izteicies, ka konsolidācijas apmērs nākamgad būs mazāks par 270 miljoniem latu. Daļu konsolidācijas nodrošinās šogad ieviestie pasākumi, tāpat sāktās reformas, kā arī izaugsme ekonomikā.

«Nordea» bankas ekonomists uzskata: ņemot vērā iedzīvinātos lēmumus un mērenu pieaugumu ekonomikā, papildus nepieciešamais samazinājums 2012.gada budžetā varētu būt ap 100 miljoniem latu, lai budžeta deficīts nākamgad būtu zem 3% no IK.