Latvijā jau tuvākajā laikā ir jābūvē nederīgo atkritumu reģenerācijas jeb dedzināšanas stacija, ja nevēlamies nonākt situācijā, kad esošais “Getliņu” poligons ir pilns un Rīgā vai Pierīgā ir jābūvē jauns atkritumu poligons. Turklāt nākamo 13 gadu laikā poligonos noglabājamo atkritumu daudzumam mūsu valstī ir jāsamazinās no 60 % līdz 10 %, un to nav iespējams paveikt bez atkritumu reģenerācijas, tā 21. novembrī notikušajā klastera “Cleantech Latvia” organizētāja diskusijā uzsvēra nozares eksperti.
Kā norādīja diskusijas iniciatore, klastera “Cleantech Latvia” vadītāja Evija Pudāne, ir jāmeklē reāli risinājumi esošajai problēmai “Getliņos”: “Mums kā sabiedrībai ir jādomā ilgtermiņā, proti, par nākamajām paaudzēm. Mēs taču negribam saviem bērniem atstāt atkritumu kalnus. Ja raugāmies pārskatāmā nākotnē, ir skaidrs, ka tuvākajos gados atkritumu apjoms, visticamāk, nesamazināsies. Lai gan sabiedrība arvien vairāk apzinās šķirošanas nozīmīgumu, izmaiņas cilvēku paradumos nenotiek mēneša vai pat gada laikā.”
Savukārt SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns uzsvēra, ka pašlaik teorētiski ir trīs virzieni, kā risināt esošo situāciju, proti, ka jau tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā poligons būs pilns. Pirmkārt, jauna poligona būvēšana Rīgā vai Pierīgā, taču tas ir ļoti sarežģīti, jo šis reģions ir blīvi apdzīvots un praktiski nav tādas vietas, kas derētu jaunam poligonam. Otrkārt, esošā poligona paplašināšana. Taču realitātē tas nav iespējams vietas trūkuma dēļ. Treškārt, atkritumu daudzuma samazināšana dedzinot. “Atkritumu dedzināšana gan sniegtu iespēju attālināt laiku, kad poligons ir pilns, gan ļautu sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu līdz 10 %,” uzsvēra I. Stirāns.
Apgalvojumam, ka reģenerācijas stacijas būvniecība ir reālākais risinājums, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, piekrita arī vides nozares eksperts, SIA “Geo Consultants” vadītājs Jānis Ābeltiņš: “Es neredzu, ka tuvākajos gados kaut kas varētu mainīties atkritumu apsaimniekošanas jomā. Protams, tos atkritumus, kurus ir iespējams pārstrādāt, ir jāpārstrādā. Taču viss nav pārstrādājams un, visticamāk, arī tuvākajā laikā nebūs, tāpēc jādomā, ko darīsim ar nešķirojamajiem atkritumiem, kurus pašlaik noglabājam poligonos. Manā ieskatā jēgpilnākais risinājums būtu to reģenerēšana.”
Eksperts arī atgādināja, ka reģenerācijas stacijas ir gandrīz visā Eiropā, toskait abās Baltijas valstīs, tāpēc šajā gadījumā ir runa par pārbaudītu tehnoloģiju un veidu, kas ir efektīvs citviet pasaulē.
Nozares ekspertu diskusijā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis.
