Tuvākajos 10 gados Eiropā riska zonā nonāks 54% darbavietu – apdraudētas ir tādas profesijas kā biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji. Visstraujāk izzudīs tās darba vietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot vien mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes.
Mainīsies arī uzņēmumu tipi, un princips uzvarētājs paņem visu kļūs aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaugs lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme. Cilvēki jau šobrīd strādā aizvien attālinātāk, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs. Daļa darbu nonāks t.s. pelēkajā zonā, kurā netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu. Īpaši apdraudēta būs sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas vienkārši netiks līdzi digitalizācijai, secināts Biznesa augstskolas Turība XX Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā”.
“Izmaiņas būs vērojamas arī darba raksturā, jo izplatīsies princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. Tā ietekmē izzudīs robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas, savukārt, biežāk izraisīs stresu un izdegšanu darbā. Jaunais darba raksturs vājinās gan spēju strādāt komandā, gan mazinās kolektīvo apziņu. Būtiski palielināsies arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes,” norāda profesore Maija Rozīte.
Konferences ietvaros notika diskusija par vai pret digitalizāciju, kurā tika skatīti dažādi tās aspekti – ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu, augstskolu piedāvātajām zināšanām, nodokļu politiku, cilvēku savstarpējām attiecībām, darba un privātās dzīves saplūšanu, kā arī būtiskas sabiedrības daļas atstumšanu – to, kuri nespēj tikt līdzi digitalizācijas tempiem. Konferencē tika diskutēts arī par tādu fenomenu kā infoaptaukošanās.
