Lai arī ekonomika turpina augt, izaugsmes temps vairs nav tik straujš kā pērn, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, skaidrojot, ka ekonomikas izaugsmi bremzē vājāks investīciju kāpums un darbaspēka trūkums.

Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pirmo ceturksni, un par 2,1% (neizlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Skaidrojumi lēnākai izaugsmei meklējami vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā – galvenokārt uz ES fondu rēķina, darbaspēka trūkumā, kā arī pamazām parādās signāli tam, ka mūsu ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.

“Ekonomikas noskaņojuma indekss pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, tomēr joprojām turas virs ilgtermiņa rādītāja. Lielākais optimisma kritums iezīmējas būvniecībā, kur saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem, pēdējos mēnešos ir sākusi samazināties būvniecības aktivitāte, kā arī būvniecības pasūtījumi. Arī apstrādes rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un līdzās darbaspēka trūkumam ražošanas apjomu pieaugumu sāk ierobežot pieprasījuma vājināšanās – aptauja rāda, ka jūlijā saruka eksporta pasūtījumi. Eksportētāji aizvien vairāk izjutīs tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un attiecīgi arī pieprasījuma vājināšanos, kā arī augsto politisko nenoteiktību pasaulē, kas saistās gan arī tirdzniecības kariem, gan Brexit iznākumu, gan arī ģeopolitiskiem saspīlējumiem,” norāda ekonomiste.

Pēc viņa sacītā, ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem. Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums veicina izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, bet tai pat laikā ārējie faktori eksportu vilks uz leju.

“Ekonomikas izaugsme kopumā Latvijā arvien ir vērtējama kā laba. Tomēr, ņemot vērā, ka gada pirmajā pusē tā ir bijusi vājāka, nekā gaidīts, visticamāk, šī gada 3,3% izaugsmes prognozi pārskatīsim uz leju,” norāda Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja.

Foto: Pixabay