AS “Pasažieru vilciens” nokavējis prasības iesniegšanu par 560 000 parāda piedziņu no Rīgas domes, bet par uzņēmumu atbildīgajā Satiksmes ministrijā atbildīgos par pazaudēto pusmiljonu nemeklē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pirms septiņiem gadiem galvaspilsētas dome ar “Pasažieru vilcienu” vienojās, ka pensionāru atlaides Rīgas robežās darbosies arī piepilsētas vilcienos. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, tas tobrīd bija izdevīgi Rīgā pie varas esošajai “Saskaņai”, kuras galvenais “trumpis” ir transporta atlaižu sistēma. “Pasažieru vilcienam” darījums izrādījās neizdevīgs – braucēju bija daudz vairāk nekā prognozēts, un Rīga par tiem atteicās maksāt. “Pasažieru vilciens” vilcinājās vērsties tiesā, kamēr nokavēja termiņu. Par uzņēmumu atbildīgajā Satiksmes ministrijā atbildīgos par pazaudēto pusmiljonu nemeklē.
Pusmiljons likumīgu “zaķu” – tā var apzīmēt pensionārus un studentus, kas 2014.gadā brauca ar “Pasažieru vilcienu”, izmantojot Rīgas domes atlaides. Pašvaldība par braucieniem nesamaksāja, bet “Pasažieru vilciens” nokavēja naudas atgūšanu, un nu 560 000 eiro tam jānoraksta zaudējumos.
Vilciena integrēšana Rīgas transportā ir sens pilsētas “tēvu” sapnis. Pirmais īstais mēģinājums notika pirms septiņiem gadiem, kad tā brīža Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas domes mērs Nils Ušakovs vienojās, ka vilcienos Rīgas robežās darbosies tās pašas rīdzinieku atlaides, kas Rīgas satiksmes tramvajos un trolejbusos. Darījums bija izdevīgs Ušakovam. 2014.gada oktobrī notika Saeimas vēlēšanas, bet transports un biļešu atlaižu politika bija svarīga viņa vadītās partijas “Saskaņa” vēlēšanu programmas sastāvdaļa.
“Pasažieru vilciena”, Autotransporta direkcijas un Rīgas domes līgums paredzēja, ka ar atlaidēm priviliģēto pasažieru skaits būs 600 000 līdz miljons. Taču rīdziniekiem vilcieni iepatikās un braucēju skaits izrādījās pusotru reizi lielāks.
“Pasažieru vilciens” sadarbību ar Rīgas domi pārtrauca 2014.gada 13. septembrī. Pārvadātājs sarēķināja, ka Rīgas dome tam palikusi parādā 563 000 eiro. Sarunas par naudas atdošanu ar Nila Ušakova vadīto pašvaldību toreiz bija nesekmīgas.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”) (2018.gada 14.oktobris)
“”Pasažieru vilciens” toreiz saņēma jaunus pasažierus, pie tam neieviešot nekādu papildu transportu, tie maršruti un tie reisi palika tie paši, līdz ar to šobrīd runāt par to, ka uzņēmums cieta zaudējumus, manuprāt, diezgan neloģiski.”
Tomēr Satiksmes ministrija un darījumā iesaistītās kapitālsabiedrības nerāvās piedzīt parādu piespiedu kārtā. Jautājumu daudzkārt cilāja Sabiedriskā transporta padomē.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, AS “Pasažieru vilciens” kapitāla daļu turētājs, Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs Dins Merirands (2018.gada 14.oktobris): “Mēs principā uzskatām, ka tāda tiesāšanās starp valsts kapitāla sabiedrībām un pašvaldību, tas nav labais tonis. Maksimāli ir jāmēģina atrast kaut kāds kopsaucējs sarunu ceļā.”
Rīgas dome četrus gadus tā arī nekļuva atsaucīgāka. 2019.gada vasarā pēc Sabiedriskā transporta padomes akcepta “Pasažieru vilciens” un Autotransporta direkcija beidzot vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Tiesa prasību nepieņēma. Pasažieru vilciens un Autotransporta direkcija jau bija nokavējuši prasības iesniegšanas termiņu par vairāk nekā četriem gadiem. Šādos strīdos noilgums pienāk gada laikā. Tas nozīmē, ka vairs nav mehānismu, kā piespiest pašvaldību samaksāt nu jau sešus gadus vecu parādu.
AS ”Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis komentē: “Es domāju, ka tās ir tās kļūdas, kas ir jāmācās no tā laika un skatoties ko mēs varētu darīt tagad ar jauni Rīgas domes sasaukumu, strādāt pie tā, neatkārtot tās kļūdas. Kādā veidā pareizi taisīt līgumus, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu šāds pakalpojums. (..) Es domāju, ka ir svarīgi atcerēties – pasūtītājs mums ir autotransporta direkcija. ATD mums uzdod, mēs izpildām un viņi kompensē mums visus šos zaudējumus vai kompensācija atbilstoši šiem MK noteikumiem. Tie noteikumi ir izpildīti, mums ir samaksāts atbilstoši šiem noteikumiem.”
Gan pašreizējā, gan iepriekšējās “Pasažieru vilciena” valdes uzskata, ka ir darījušas visu, kas nepieciešams, lai zaudējumus novērstu. Uzņēmuma ieskatā, tiesāšanās iniciatoram bija jābūt Autotransporta direkcijai un tai jāuzņemas atbildība par termiņa nepamanīšanu. Direkcijā uzskata tieši pretēji.
SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš norāda, ka šajā gadījumā vērsties pret pusi, kas ir radījusi kaut kādus negūtus ieņēmumus var vērsties tā puse, kam šie ieņēmumi nav bijuši. Šajā gadījumā to varēja darīt un to arī izdarīja “Pasažieru vilciens”.
Autotransporta direkcija uzstāja, ka prasības celšanai jāsagaida Sabiedriskā transporta padomes akcepts. Padomē jautājums četru gadu laikā skatīts četras piecas reizes.
Vaicāts, vai viņš nejūt kaut kādu savu atbildību, kā padomes vai kapitāldaļu turētājs par to, ka ir sanācis tā, ka tie 560 000 ir faktiski izkūpējuši gaisā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, AS “Pasažieru vilciens” kapitāla daļu turētājs, Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs Dins Merirands norāda, ka kapitāla daļu turētājam nav jāpieņem lēmumi šajā jautājumā: “Tā ir pirmā atbildes daļa. Un otrā atbildes daļa ir, ka Sabiedriskā transporta padome, manuprāt, vienmēr nepārprotami ir norādījusi, tad kad puses par šo jautājumu ir padomē vērsušās, kā šis jautājums mūsuprāt būtu risināms.”
Merirands taisnojas, ka īsti zaudējumi nemaz nav nodarīti. Tie esot negūtie ienākumi un uzņēmuma darbību vai valsts dotācijas apjomu tas nemaz neietekmē. Tas ir pretrunā ar “Pasažieru vilciena” skaidrojumu, ka par šo summu samazinātos valsts izdevumi dotācijai, ja tā būtu ieskaitīta uzņēmuma kontā.
“Man neliekas interesanti, man ir tā pārliecība, sekojot tai situācijai beidzamos gadus, ir, ka vienošanās, kāda viņa noslēgta ir, bija, ka no tās nepārprotami neizriet, ka Rīgas domei ir pienākums šo te summu maksāt, tur bija teikts, ka var pārskatīt dotācijas apjomu. Otrkārt, ka tas ko varēja darīt, ir pārtraukt šo te vienošanos ātrāk, tikko tas apjoms, ko Rīgas dome bija samaksājusi, bija izsmelts un nepaļauties uz to, ka Rīgas dome to samaksās kaut kad nākotnē,” raidījumam saka Merirands.
Viņš arī norādīja, ka, cik viņam zināms, Satiksmes ministrija nav vērsusies tiesībaizsardzības iestādēs vai uzdevusi veikt pārbaudi, lai noskaidrotu tos iemeslus, ka tādā veidā nevajadzētu rīkoties. Uz jautājumu, kam tas būtu jādara no Satiksmes ministrijas puses, viņš teica, ka iespējams diskutēt par to, vai tas vispār ir jādara.
Tikmēr Satiksmes ministrs Tālis Linkaits nav rosinājis un nerosinās izmeklēšanas par senajiem notikumiem. Viņaprāt, vainīgais jānoskaidro “Pasažieru vilcienam”: “Visus iepriekšējos gadus ir bijusi tāda situācija, ka viens rāda uz otru, mēģinot atrast kā no šīs situācijas vienkārši neiziet un kā šo situāciju izbeigt bez rezultāta. Diemžēl Pasažieru vilciena bilancē šie zaudējumi ir uzskaitīti tieši kā saistības un attiecīgi tajā brīdī kad Pasažieru vilciena valde lems par šīs summas norakstīšanu vai kādu citādu darbību, tajā brīdī, ja tie būs atzīti par zaudējumiem, tad pasažieru vilciena esošajai valdei radīsies tiesības un pienākums izpētīt, no kura šos zaudējumus piedzīt vai tur bijusi ļaunprātība vai nesaimnieciska rīcība.”
Rīgas domes deputāts, bijušais A/S “Pasažieru vilciens”, bijušais Pasažieru pārvadājumu departamenta projekta vadītājs Olafs Pulks (“Jaunā vienotība”) komentē: “Tur bija interesanta nianse, tā summa, ko “Pasažieru vilciens” iekasēja par braucējiem, ja. Nu, no Rīgas domes saņēma, principā, tika pārskaitīta “Rīgas kartei” par validatoru nomu un par validācijām, tā kā turpat tā nauda palika. No “Rīgas satiksmes” viņa izgāja cauri “Pasažieru vilcienu” un atgriezās “Rīgas kartē”. Ļoti precīzi kāds tur bija aprēķinājis to summu. Kādu centu vai dažus eiro varbūt arī “Pasažieru vilciens” saņēma. Nu šajā gadījumā nu jāsaka, ka Nils Ušakovs bijis izveicīgāks par otru līgumslēdzējpusi.”
Godiņa vadītā Autotransporta direkcija plāno apdrošināt vadošās amatpersonas par 10 miljoniem eiro. Iepirkums jau izsludināts. Šādu civiltiesisku apdrošināšanu izmanto gadījumiem, ja amatpersonas rada uzņēmumam zaudējumus vai citādi kļūdās. Tad tiem nav jāmaksā no savas kabatas, bet zaudējumus sedz apdrošinātājs.