Viņš atzina, ka kaulēšanās par algām notiek katra konkrēta uzņēmuma līmenī. «Tā notiek visu laiku, tas ir pamatkonflikts, kas ir ielikts starp darba devēju un darba ņēmēju. Darba devējs vienmēr vēlas maksāt mazākas algas, jo tas viņam nozīmē mazākas izmaksas. Darba ņēmējs, protams, vienmēr grib saņemt lielāku algu. Tas, vai algu līmenis iet uz augšu vai uz leju, ir atkarīgs no produktivitātes, no tā, vai darbiniekam ir citas iespējas kaut kur citur darba tirgū.», raksta Apollo.lv

«Tātad algu palielināšanās ir būtiski atkarīga no tā, kāds ir bezdarbnieku skaits valstī. Ja bezdarba līmenis ir mazs, ja darbinieku trūkst, ir iespējas runāt par algu pieaugumu. Latvijā pašlaik ir tik augsts bezdarba līmenis, ka nav nopietni runāt par būtisku algu kāpumu,» atzina ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka vienmēr ir izņēmuma gadījumi, kad kādam ļoti vērtīgam darbiniekam tiek palielināta alga arī tad, kad notiek vispārējs algu samazinājums. «Taču pašlaik algu palielinājums Latvijā ir tik niecīgs, ka tas nekādi nevar ietekmēt inflāciju, atkārtoju, to ietekmē citi faktori, nevis darba algas,» uzskata Dombrovskis.

Jautāts, kāpēc finanšu ministrs Andris Vilks (V) runā par nepieciešamību iesaldēt algas Latvijā, Dombrovskis norādīja: «Man tam nav nekāda izskaidrojuma. Neredzu, ka Latvijā varētu strauji augt produktivitāte, lai izraisītu algu pieaugumu. Ļoti maz ticams, ka inflāciju varētu izraisīt algu pieaugums, valstī ir augsts bezdarbs, kas liedz kaulēties par algu.»