Ekonomists atzīmē, ka par atgriešanos pie deflācijas augustā liecinājis netipiski dārgo dārzeņu cenu kritums – tās iepriekš bija krietni augstākas nekā attiecīgajos mēnešos ierasts.

Strautiņš uzsver, ka deflācijai augustā varētu būt veselīga ietekme ne tikai uz Latvijas iedzīvotāju ēdienkarti, bet arī uz valsts budžeta veidošanas gaitu.

«Šobrīd notiek ļoti intensīva un bezatbildīga inflācijas gaidu kurināšana saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jācer, ka šai ziņai būs kaut neliels atvēsinošs efekts,» saka Strautiņš.

Ekonomists atzīmē, ka nav pamata uzskatīt, ka eiro ieviešana varētu būtiski un paliekoši ietekmēt kopējo cenu līmeni Latvijā. Strautiņs atzīst – nav šaubu, ka atsevišķu produktu cenas celsies un jau ir cēlušās. Taču pārsvarā tās ir preces un pakalpojumi, kuri veido nelielu daļu no kopējiem tēriņiem, bet kuru cenu izmaiņas ir ļoti viegli pamanāmas.

Bieži vien tieši tāpēc, ka šie produkti pārdošanas apjoma un izmaksu ziņā nav nozīmīgi, bet patērētāju prātiem signalizē par vispārējo attiecīgā uzņēmuma cenu līmeni, to cenas ilgstoši ir palikušas nemainīgas, norāda Strautiņš, kā piemēru minot kafijas cenu restorānā. «Šādiem «iracionāli» cenotiem produktiem valūtas maiņas laikā cenas pārleks uz kādu citu, visbiežāk augstāku, bet tikpat iracionālu līmeni, kurā savukārt turēsies ļoti ilgi,» saka ekonomists.

Strautiņš uzsver, ka vismazāk eiro ieviešana skars pirmās nepieciešamības preču cenas. Galvenokārt te ir runa par divām pozīcijām — pārtika un mājokļa uzturēšana.

Ja tādiem lieliem pirkumiem kā sadzīves tehnika ir raksturīga «lēkāšana» starp psiholoģiski pievilcīgiem līmeņiem (299 lati, 149.99 lati un tamlīdzīgi), tad pārtikas cenas daudz biežāk ir «neapaļas». Turklāt svārstīgo izmaksu, sezonalitātes un dinamiskās tirgotāju konkurences dēļ tās bieži «staigā» gan uz augšu, gan uz leju un tām nav raksturīga «ierūsēšana» kādā patvaļīgi noteiktā līmenī.

«Visbeidzot, pārtikas mazumtirdzniecībā Latvijā dominē nedaudzi lieli uzņēmumi, kuru darbībai ir pievērsta saasināta sabiedrības uzmanība, kuru panākumi tirgū cieši saistīti ar to reputāciju un tāpēc no viņu puses nekādi «pekstiņi» nav gaidāmi,» saka ekonomists.

 Pārtikas segmentā šobrīd ir vērojams neliels cenu kāpums, tās augustā bija par 1.7% augstākas nekā pirms gada, bet pārtikas gada inflācija ir lejupejoša un turpmāk tā drīzāk vēl samazināsies. Šogad pasaulē ir krasi kritušās labības cenas, tām ir visplašākā un visaptverošākā ietekme uz pārtikas dārdzību, ne tikai caur miltu produktu, bet arī lopkopības produktu ražošanas izmaksām.

Vismazāk pēc Strautiņa domām eiro ieviešana ietekmēs mājokļu izmaksas. Izņēmums varētu būt mājokļu īres tirgus, kurā piedalās izteikts iedzīvotāju mazākums, šīs cenas ir stingri regulētas, ļoti cieši saistītas ar izmaksām un tās pārsvarā arī nav nepieciešams nekādi apaļot – piemēram, elektrības kilovatstundas cena tiek noteikta santīma daļās.

Jau tagad ir zināms, ka nākamajā apkures sezonā lētāka būs apkure. Gāzes cenas ir samazinājušās, tāpat turpinās pakāpeniska gāzes aizvietošana ar šķeldu centralizētajā apkurē. Vidējās cenas valstī par siltuma vienību ir par 7.4% mazākas nekā pirms gada, norāda Strautiņš.

Cenu stabilitāte vai pat lejupeja pieaugošās konkurences dēļ jau ilgāku laiku vērojama vēl kādai pirmās nepieciešamības lietai – apģērbam un apaviem. Pēdējo četru gadu laikā šīs cenas mainījušās minimāli, bet vidēji šī gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 11.4% zemākas nekā to vēsturiskajā kulminācijā 2008.gadā un pat zemākas nekā 1999.gadā, kad vidējie ienākumi Latvijā vairākkārt atpalika no pašreizējā līmeņa.

Cenas veselības aprūpei augustā ir pieaugušas pavisam nedaudz – par 0.8%. Transporta izmaksas augustā bija par 2.8% mazākas nekā pirms gada. Nozīmīga naftas cenu celšanās pasaulē šogad un nākamgad nav gaidāma, ir pat cerības uz pretējo.

Strautiņš uzsver – šķiet ļoti ticami, ka minimālai iztikšanai nepieciešamās naudas daudzums līdz nākamajam pavasarim drīzāk būs mazāks nevis lielāks, kamēr ienākumi augs.deflācijaDNB bankaPēteris Strautiņš