Otrajā ceturksnī bruto algas tautsaimniecībā kopumā Latvijā pieauga par 5,5% pret pērnā gada attiecīgo periodu, par procentu vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Diemžēl reālā alga par nostrādāto stundu ir kāpusi daudz lēnāk — tikai 0,2%, bet tas ir labāk nekā pirmā ceturkšņa 0% un straujie kritumi krīzes laikā, norāda Strautiņš.
Tā kā par divarpus procentiem audzis arī nostrādātais laiks, ko veido slodžu un strādājošo skaita kāpums, kopējā darbinieku pirktspēja augusi par 2,7%. Cenu līmenis stabilizējas, bet algas turpinās augt, tad sagaidāms, ka trešajā ceturksnī reālās stundas algas kāpums jau pārsniegs divus procentus, bet ceturtajā ceturksnī – trīs procentus, raksta Apollo.lv.
Ekonomists uzsver – sagaidāms, ka šogad bruto algas vidēji augs par sešiem procentiem, to līmenim gandrīz aizsniedzot 2008.gadā sasniegto, atpaliekot no tā tikai par aptuveni diviem procentiem. Taču algu un nodokļu pieauguma dēļ starpība pirktspējas ziņā pagaidām būs lielāka.
Nākamgad bruto algu pieaugums būs mazāks nekā 2011.gadā, gan tāpēc, ka ekonomika augs nedaudz lēnāk, gan tāpēc, ka algu kāpumi atsevišķās nozarēs šoreiz bijis kā bumbas atlēciens pēc pārmērīgiem samazinājumiem krīzes laikā un turpmāk būs daudz mērenāki. Turpretim gaidāmās cenu stabilitātes dēļ reālās pirktspējas kāpums nākamgad varētu būt straujāks.
Ekonomists norāda, ka, aplūkojot pieauguma dalījumu pa nozarēm, rodas iespaids, ka pieaugumu lielā mērā ir virzījuši politiski lēmumi. Saskatāma visai pavāja starpība starp nozaru ekonomiskajām sekmēm un algu izmaiņām tajās. Ir skaidrs, kāpēc par 8,2% pieaugušas algas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, tā gada pirmajā pusē bija straujāk augošā ekonomikas nozare.
Iespaidīgi algu kāpumi notikuši arī jomās, kuras ar īpašiem panākumiem nevar lepoties — ūdens un atkritumu apsaimniekošanā (+9,3%), kā arī izglītībā (+10,9%), taču tās abas ir galvenokārt sabiedriskā sektora nozares, kurās acīmredzot ir daļēji atcelti varbūt pārmērīgie taupības pasākumi. No datiem nevar gūt precīzu priekšstatu par profesionālo, tehnisko un zinātnisko pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām, taču ir skaidrs, ka notiek strauja atgūšanās no krīzes, tāpēc algu pieaugums par 11% šajā jomā nešķiet liels pārsteigums, jo īpaši tāpēc, ka šajās nozarēs ir liela mainīgā atalgojuma daļa, skaidro Strautiņš.
Ir dzirdētas bažas par to, vai algu pieaugums nav sācies par agru un neapdraudēs sūri grūti atgūto ārējo konkurētspēju. Šodien saņemtie dati pagaidām šīs bažas neapstiprina. Divās no galvenajām eksporta nozarēm — apstrādes rūpniecībā un transportā atalgojuma pieaugums bijis zem vidējā. Apstrādes rūpniecībā algas auga par 5,2%, kamēr transportā tikai par 0,1%.
«Pēdējais skaitlis ir pārsteidzoši mazs, zinot, cik strauji pavasarī auga tranzīta apjomi. Trešajā lielajā eksporta nozarē — lauksaimniecībā un mežsaimniecībā algas auga straujāk nekā vidēji: par 9,7%, izskaidrojums varētu būt tieši uz mežsaimniecību mērķētie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kā arī lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās. Jāpiebilst, ka uz eksportu orientētajās nozarēs ir arī lielākais darba ražīguma pieauguma potenciāls, tāpēc par konkurētspēju tiešām nav bažu,» uzskata ekonomists.
Ekonomists norāda: «No makroekonomiskā viedokļa algu kāpums šobrīd ir drīzāk vēlams. Ir skaidrs, ka eksporta pieauguma temps šī gada beigās un nākamgad būs lēnāks nekā līdz šim, tāpēc šobrīd ir ļoti nepieciešama plašāka bāze ekonomikas pieaugumam, tam vairāk jābalstās uz iekšējo tirgu. Krīzes laikā atalgojuma daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir samazinājusies no 44% no IKP 2008.gadā līdz 36% pērn. 2008.gada attiecība šajā desmitgadē visdrīzāk netiks sasniegta, tā atspoguļoja nenormālo situāciju darbaspēka tirgū, kuru dažbrīd dēvēja par «proletariāta diktatūru», kvalifikācijai neatbilstošās algu prasības dēļ. Taču šobrīd algu attiecība pret IKP ir drīzāk par zemu valstij ar tik augstu pakalpojumu sektora īpatsvaru. Tāpēc turpmāk algu fondam būtu jāaug straujāk nekā ekonomikai. Šogad attiecība daudz nemainīsies, bet nākamgad algu fonds jau augs straujāk nekā nominālais IKP.»
