Šonedēļ medijos izskanēja informācija par eiro ieviešanas paaugstinošo ietekmi uz pārtikas cenām. Šāda informācija ir nepamatota un klaji maldinoša, pauž Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Ekonomiste skaidro, ka vērtējot pārtikas cenu attīstību gada laikā, redzamas pavisam citādas tendences. Cenu izmaiņu tendences skaidrojamas ar sezonāliem faktoriem, pieprasījumu un piedāvājumu pasaules tirgū, nevis ar eiro ieviešanu, raksta Apollo.lv.

Iemesls publikācijām masu medijos par eiro ietekmi uz cenām bija Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) trešdien izplatītā informācija par pārtikas cenu attīstību, kurā vērojamas neprecizitātes.

Aprēķinus nevar uzskatīt par precīziem, jo LTVC salīdzinājis cenas decembrī un jūnijā, kas nav korekta pieeja cenu analīzē. Tas pats attiecas arī uz preču grupām, respektīvi, salīdzināti vecās un jaunās ražas dārzeņi, kas cenu ziņā ir atšķirīgi.

Ekonomiste uzsver, ka pārtikas cenu izmaiņām pēdējo sešu mēnešu periodā iemesli bijuši sezonalitāte un pasaules pārtikas tirgus norises.

Paula atklājusi, ka neizpratni un maldinošās publikācijas par cenu celšanos radījusi LTVC vadītājas Ingūnas Gulbes citāts preses relīzē: «Kopš eiro ieviešanas lielai daļai pārtikas produktu cenas ir būtiski pieaugušas» Tādējādi Latvijas medijiem tika dots skaidrs signāls, ka pārtikas cenu kāpums kopš decembra ir bijis tieši saistīts ar eiro ieviešanu.

Eiro ietekmi uz cenām, tajā skaitā pārtiku, varēs analizēt ilgākā laika periodā, vērtējot, vai šī gada cenu svārstības atšķiras no tipiski novērotajām, vai dažādu faktoru ietekme saglabājas vai izzūd. Ja pārtikas ražotājus un tirgotājus izmaksu palielināšanas virzienā ietekmējušas eiro ieviešanas izmaksas, tad samazinošais faktors ir saistīts ieguvumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu, piemēram, valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanās un lētāka līdzekļu pieejamība uzņēmumiem.