Lielākā daļa mājsaimniecību atzīst, ka ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies un iedzīvotāji īstenojuši dažādus taupības pasākumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 75% mājsaimniecību atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā to ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. 76% mājsaimniecību pilsētā izjūt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, savukārt 71% – laukos. Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.
66% mājsaimniecību ierobežoja vai atlika apģērbu iegādi, 50% mājsaimniecību samazināja pamata pārtikas produktu patēriņu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens un tamlīdzīgi).
Gandrīz trešdaļai (32%) mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ nācās atcelt vai atlikt vizīti pie ārsta, savukārt nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (28%) mājsaimniecību, kurās kādam no mājsaimniecības locekļiem ārsts bija izrakstījis medikamentus, tos vairs nelietoja, jo pietrūka naudas to iegādei. Ceturtā daļa (25%) mājsaimniecību atzina, ka pēdējā gada laikā nācies kavēt īres vai komunālos maksājumus.
Lai pārvarētu ekonomiskās grūtības, 21% mājsaimniecību palielināja tās ražošanu pašu patēriņam.
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču četras piektdaļas (79%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav.
Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi) palīdzību. Formālo palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 10% mājsaimniecību. Materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši 13% mājsaimniecību, bet 6% mājsaimniecību ir saņēmuši materiālo palīdzību no radiem vai draugiem, kuri dzīvo ārzemēs.
Kā galvenie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās iemesli ir minēti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana un citi.
Autors: www.apollo.lv
