Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē. Vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi, galvenais secinājums.
Ekonomiskā situācija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pagājušā gada laikā ir strauji pasliktinājusies. Pēc tam, kad jau 2007. gadā vidū iezīmējās ekonomikas atsalšana, pasaules ekonomiskā un finanšu krīze vēl vairāk pastiprināja lejupslīdošo tendenci un noveda pie līdz tam dinamiskā IKP pieauguma būtiska krituma un vispārējas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas vērojama arī šajā gadā. Pašreizējās tirgus konjunktūras situācijas novērtējums atspoguļojas vācu uzņēmumu sniegtajos novērtējumos. 80 procenti no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida 2009. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.
Likumsakarīgas ir arī prognozes attiecībā uz sava uzņēmuma darbību. Ja iepriekšējā gadā, neskatoties uz pirmajām krīzes negatīvajām ietekmēm, vēl vairāk kā trešdaļa no visiem uzņēmumiem varēja sasniegt apgrozījuma un peļņas pieaugumu, tad 2009. gadā lielākā daļa aptaujāto rēķinās ar apgrozījuma un peļņas samazināšanos. Tomēr divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu vērtē pašreizējo situāciju kā vairāk vai mazāk stabilu. Nākotnes redzējums iezīmē drūmāku perspektīvu: Tikai katrs desmitais uzņēmums paredz sev veiksmīgu darbību arī nākamajos gados.
„Vācu uzņēmumu prognozes ir iespaidojusi aktuālā ekonomiskā krīze, kas ļoti smagi ir skārusi Baltijas valstis un kuras beigas pašlaik nav paredzamas”, tā aptaujas rezultātus komentē Mārena Diāle-Šelšmidta (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore š.g. 6. maijā Rīgā, iepazīstinot presi ar konjunktūras aptaujas rezultātiem. Ievērojot tirgus konjunktūras un vispārējo makroekonomisko situāciju, vācu uzņēmumi uzskata par nepieciešamu steidzami veikt politiskus pasākumus situācijas uzlabošanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka uzņēmēju ticība valdības spējām pievarēt krīzi ir drīzāk niecīga. Tikai nedaudz vairāk kā 20 procenti no visiem aptaujātajiem vērtē līdz šim veiktos pasākumus kā pietiekamus un mērķtiecīgus. Visās trijās Baltijas valstīs iezīmējas nedrošība par ekonomiskās politikas kursu un pieaugošo politisko nestabilitāti.
„Līdz ar ekonomisko krīzi Baltijas valstis atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Ņemot vērā aktuālo situāciju, īpaši svarīga ir politiskā un ekonomiskā stabilitāte. Uzņēmumiem nepieciešams radīt uzticamu un drošu vidi uzņēmējdarbībai, lai viņi spētu pieņemt lēmumus un plānot turpmākās darbības”, uzsver Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras prezidents Gunters Dunkels (Dr. Gunter Dunkel). Pēc vācu uzņēmēju domām būtu jāuzlabo valsts pārvaldes efektivitāte, kā arī kriminalitātes un korupcijas apkarošana. Tāpat viņi ir pauduši savu neapmierinātību ar valsts pasūtījumu caurredzamību un pieeju ES atbalsta fondiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasliktinājušies arī nosacījumi pētniecībai un attīstībai.
Pesimistiskās nākotnes prognozes atspoguļojas arī vācu uzņēmēju plānos attiecībā uz investīcijām un darbaspēka nodarbinātību. Vairāk kā puse uzņēmēju saistībā ar pirmo paredz ieņemt atturīgu pozīciju un samazināt investīcijas līdz minimumam. Līdzīga tendence vērojama arī personāla plānošanas jomā. Lielākā daļa uzņēmumu rēķinās ar to, ka krīzes iespaidā būs spiesti gada laikā samazināt darbinieku skaitu. Cerību tomēr vieš fakts, ka ne mazs uzņēmumu skaits vēlas saglabāt gan investīcijas, gan personālu iepriekšējā gada līmenī.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vācu uzņēmēji nepieņem lēmums, vadoties no īslaicīgiem noieta vai izmaksu apsvērumiem, bet gan no ilgtermiņa stratēģijām un mērķiem. Tādēļ, neskatoties uz aktuālajām problēmām un arvien pasliktinošos ekonomisko situāciju, nav sagaidāma vācu uzņēmumu aizplūšana no Baltijas valstīm. Tanī pat laikā nevar noliegt, ka Igaunija, Latvija un Lietuva iepretī citām valstīm ir zaudējušas savu pievilcību investoru skatījumā. Salīdzinājumā ar citām Vidus- un Austrumeiropas valstīm, kā arī ar Vāciju un Ķīnu pirmo reizi sešu gadu laikā kopš tiek veikta aptauja neviena no trim Baltijas valstīm neieņem pirmo vietu. Un tomēr tieši 60 procenti aptaujāto uzņēmēju šodien atkal investētu kādā no Baltijas valstīm.
Avots: BNA Latvia
