Ceturtdien, 26. maijā, Saeima izteica uzticību ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība).
Ekonomikas ministres amatā Ilze Indriksone kā galveno šī brīža prioritāti izvirzījusi enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, veicinot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tāpat svarīgi ir turpināt investīciju piesaisti, atbalsta instrumentu un zinātnes iesaisti uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā, kā arī mājokļu pieejamību reģionos.
“Mēs visi jau no pirmās kara dienas 24. februārī esam tajā iesaistīti, tikai mūsu gadījumā tās nav nemitīgās gaisa trauksmes, nogalināti bērni vai izpostītas pilsētas. Latvijas gadījumā šis karš skar ekonomiku, uzņēmējdarbību un ikvienu iedzīvotāju, izjūtot arī cenu palielinājumu. Tāpēc šajā ģeopolitiskajā situācijā mums ātrāk nekā jebkad ir jāpieņem skaidri un precīzi lēmumi saistībā ar enerģētisko drošību un neatkarību. Jāpalīdz mūsu uzņēmējiem atjaunot pārrautās piegāžu ķēdes un pārorientēt savus eksporta tirgus. Jāsaved kopā zinātne ar biznesu, lai mēs spētu piedāvāt pasaulē konkurētspējīgus un augstas vērtības produktus, kas celtu mūsu ekonomikas rādītājus un iedzīvotāju labklājību. Mana galvenā prioritāte kā ekonomikas ministrei būs turpināt Jāņa Vitenberga iesākto enerģētiskās neatkarības kursu,” sacīja Indriksone.
Viņa norādīja, ka “esot Ekonomikas ministrijā kā parlamentārā sekretāre, biju kopā ar kolēģiem, izstrādājot dabasgāzes apgādes stratēģiju nākamajai apkures sezonai un turpmākajiem gadiem, atsakoties no Krievijas gāzes. Tiek nodrošinātas gan vajadzīgās drošības rezerves īstermiņā, gan plāni attiecībā uz kaimiņvalstu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, gan termināļa izbūve Latvijā tuvākajos gados un šie plāni ir jārealizē. Risinot aktuālos energoapgādes drošības izaicinājumus, esam nodrošinājuši arī Eiropas Savienības finansējuma piesaisti gan energoefektivitātei, gan arī atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai.”
“Jau šobrīd īstenojam programmu privātmājām saules paneļu uzstādīšanai, kā arī siltumenerģijas ražotājiem katlu māju pārejai uz atjaunojamiem resursiem. Vēl jāfinalizē sagatavošanā esošās programmas aptuveni 388 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības un arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem resursiem. Ir jāceļ kapacitāte saules un vēja elektroenerģijas iegūšanai un būtiski un pamatīgāk jāstrādā pie energoefektivitātes, strauji veicinot daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanu. Jo vislabākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam,” pauda politiķe.
Viņa atzina, ka cer arī uz produktīvu sadarbību ar Labklājības un citām atbildīgajām ministrijām, lai straujāk virzītos uz priekšu ar mērķētas atbalsta programmas izstrādi iedzīvotājiem, daļēji kompensējot energoresursu cenu sadārdzinājumu.
“Ministres amatā turpināšu ciešu un regulāru dialogu ar lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām gan uzklausot viņu problēmas, gan aicinot uz diskusiju par mūsu tautsaimniecības izaicinājumiem. Jo tieši tautsaimniecības izaugsme dos lielākus resursus, kas valstij un iedzīvotājiem nodrošinās drošību, izglītību, veselību,” sacīja Indriksone.
“Kandidāte, Ilze Indriksones kundze ir parlamentārā sekretāre jau ilgstoši šajā ministrijā. Ar viņu… teiksim, par viņas kompetenci un zināšanām šeit nebūtu arī nevienam jāšaubās. Es kopš izvirzīšanas esmu jau divas reizes ar viņu ticies, arī tieši pēdējo reizi vakardien, kur mēs tieši par šiem jautājumiem runājām. Es ļoti ceru uz jūsu atbalstu viņu šajā ministra postenī, lai Ministru kabinetā būtu ne tikai ekonomikas ministrs, bet man atkal būtu ministrs, ar kuru kopā strādāt, lai mēs varam turpināt atrisināt šos ļoti sarežģītos jautājumus,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.
Ilze Indriksone no partijas “Nacionālā apvienība” saraksta ievēlēta 13. Saeimā, strādāja par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri, bija Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sekretāre. “Nacionālās apvienības” valdes locekle. Četru bērnu mamma, dejo tautas dejas. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu vides pārvaldībā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – vides inženieres kvalifikāciju, vides zinību bakalaura grādu.
Foto: Valsts kanceleja
