Kā konferences atklāšanā atzina Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kopš iepriekšējā krīzes posma mūsu valstis ir paveikušas milzīgu darbu un spējušas parādīt ievērojamu gribasspēku, ne tikai mācoties no savām kļūdām, bet arī praksē paveicot ļoti daudz, tādēļ patlaban esam vairāk norūdīti nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis konferences atklāšanā uzsvēra Baltijas reģiona valstu aktīvo rīcību iepriekšējos gados un, raksturojot mācību, ko Latvija un tās kaimiņvalstis guvušas krīzes laikā, minēja divus galvenos faktorus. Pirmkārt, valstīm nekad nevajadzētu nonākt krīzē, cenšoties arī „normālos” apstākļos konsekventi īstenot stingru un tālredzīgu makroekonomikas un fiskālo politiku. Otrkārt, ja tomēr nav paveicies un krīze ir iestājusies, galvenais – rīkoties ātri un apņēmīgi, atjaunojot finansiālo stabilitāti un atgriežoties pie izaugsmes. Ministru prezidents arī īpaši uzteica Latvijas uzņēmējus, kuru spēja krīzes laikā strādāt un meklēt jaunas iespējas un risinājumus, neapšaubāmi palīdzējusi mūsu valstij ātrāk atkopties. Tieši tādēļ viena no būtiskākajām valdības prioritātēm ir atbalsts uzņēmējdarbībai.
Lai arī pēdējos gados veiktie pasākumi bijuši nesaudzīgi, Eiropas Savienības finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriele Džudiče norādīja – tas, ka Valdim Dombrovskim arī pēc vēlēšanām uzticēts vadīt Ministru kabinetu, ir apliecinājums, ka skarbie soļi budžeta līdzsvarošanā bijuši un joprojām ir pareizi. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban Eiropas Komisija izvirzījusi piecas galvenās prioritātes ekonomiskās stabilitātes atjaunošanai Eiropas Savienībā kopumā un atsevišķās tās dalībvalstīs – nepieciešamību īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot stabilu kreditēšanās iespēju, veicināt izaugsmi un konkurētspēju ekonomikā, likvidēt bezdarbu un krīzes radītās sociālās sekas, kā arī modernizēt un padarīt efektīvāku valsts pārvaldi.
Tiesa gan, G.Džudiče arī atzina, ka zināms bremzējošais faktors ir vairāku valstu pretestība un „ārējas” kontroles noraidīšana. Tomēr tieši skaidra un strikta rīcības plāna esamība un īstenošana ir tie priekšnosacījumi, lai krīzi pārvarētu iespējami veiksmīgāk, un Latvija šai ziņā ir labs piemērs citām valstīm.
Latvijas veiksmīgo paraugu un priekšrocību, ka patlaban daudziem krīzes skartiem reģioniem ir iespēja mācīties no citu agrāk pieļautām kļūdām, diskutēt par tām un meklēt labākus risinājumus, uzsvēra arī konferences „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES” rīkotāji – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, akcentējot līdz šim paveikto un atzīstot, ka Latvijas gadījumā efektīvākā pieeja ir „mazāk ir vairāk” jeb, citiem vārdiem, lielāki budžeta ierobežojumi konkrētos gadījumos dod labākas nākotnes iespējas, arī izteica cerību, ka mūsu valstij tuvākajos gados tomēr izdosies pievienoties eiro zonai. Eiropas vienotās valūtas ieviešana nestu būtisku labumu ekonomikai – proti, iespēju izdevīgāk aizņemties gan valsts, gan biznesa vides līmenī. Tam piekrita arī Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kurš norādīja, ka šīs valsts ekonomikai eiro ir nācis par labu un veicinājis izaugsmes atjaunošanos.
