Latvija un lielākā daļa Eiropas ekonomiku ir stagnācijā. Inflācija jau tuvu pie vēlamajiem 2%, taču ECB vēl saglabās procentu likmes esošajā līmenī, lai pārliecinātos, ka inflācija būs noturīgi zema arī nākotnē. Augstā naudas cena bremzē ekonomiku, un straujāka atkopšanās gaidāma vien pēc tam, kad nākamā gada aprīlī ECB likmes sāks mazināt. Skats uz partnervalstu un Latvijas ekonomikām nākamajos gados ir pasliktinājies. Prognozējam, ka pēc 0.4% krituma šogad, Latvijas IKP augs vien par 1.4% un 2.5% attiecīgi 2024. un 2025. gadā.
Procentu likmes sāks mazināties nākamā gada aprīlī
Globālās izejvielu, enerģijas un pārvadājumu cenas šobrīd ir krietni zem pīķiem, un ziema daudzu izmaksu ziņā nebūs tik grūta kā pērn. Tā rezultātā inflācija eiro zonā jau noslīdējusi līdz 2.9%, bet Latvijā oktobrī bija pat vēl zemāka (2.1%). Tomēr iekšējais cenu spiediens ekonomikā joprojām ir augsts. Pamatinflācija, kas raksturo cenu līmeņa izmaiņas, izslēdzot ļoti svārstīgās enerģijas un pārtikas komponentes, joprojām ir virs 4% eiro zonā un 7% Latvijā. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbs līdz galam padarīts vēl nav. Likmes tiks turētas augstajā šā brīža līmenī līdz nākamā gada aprīlim. Tad pamatinflācija būs uz izteikti lejupvērstas takas, ekonomika jau ilgstoši būs bijusi vārga, darba tirgū redzēsim bezdarba kāpumu. Īsāk – makroekonomikas rādītāji kopumā nākamā gada aprīlī jau signalizēs, ka inflācija vairs nav lielākais ekonomikas drauds. Likmes turpinās sarukt arī 2025. gadā, noguldījumu iespējas uz nakti likmei samazinoties līdz 1.75%. Tātad nauda būs lētāka, bet pie negatīvām likmēm neatgriezīsimies. Līdzīga dinamika gaidāma arī aizņēmējiem svarīgajās Euribor likmēs.
Lielākās bažas nākamā gada pirmajā pusē būs par ekonomikas stāvokli. Eiropā arī 2024. gads kopumā būs raksturojams kā stagnācijas gads. Pēc švakā 2023. gada, kad IKP kāpumu eiro zonā lēšam 0.4% apmērā, ekonomika 2024. gadā augs vien par 0.2%. Bet otrā gada pusē, uz likmju samazināšanas fona, jau sāksim vērot straujākus izaugsmes tempus, kas tad palīdzēs atgūties arī Baltijas valstu ekonomikām.
Patēriņš vājš, bet pirktspēja pakāpeniski atgriežas
Latvijā ekonomika ir stagnācijā – šogad prognozēts 0.4% kritums IKP. Situācija pie mums ir līdzīga kā Lietuvā (-0.3% 2023. gadā), bet nedaudz labāka nekā Igaunijā (-2.5%), kur jau septiņus ceturkšņus pēc kārtas vērojama lejupslīde.
Patēriņš nav spēcīgs, bet šobrīd nav arī vērojams ļoti straujš tā kritums. Mazumtirdzniecība sarūk gan pārtikas, gan nepārtikas sadaļās, bet pakalpojumu pusē ir drīzāk sabremzējušies pieauguma tempi. Swedbank karšu dati, kas koriģēti ar cenu izmaiņām, liecina, ka pēdējos mēnešos, salīdzinājuma ar pērno gadu, turpināja augt iegādātie elektronikas apjomi, klienti vairāk izmantojuši izglītības pakalpojumus un nodevušies hobijiem, vairāk apmeklēti restorāni. Nemainīgi saglabājušies frizieru un skaistumkopšanas salonu apmeklējumi. Iedzīvotāji mazāk dodas ceļojumos, nakšņo viesnīcās, uzlabo mājokli.
Vairākos aspektos sliktākais punkts jau ir pāri. Augstās cenas bremzē patēriņu, bet labā ziņa – pēdējos mēnešos pat redzams neliels vispārējā cenu līmeņa sarukums, kas nozīmē, ka situācija stabilizējas. Cenu kritumi tikuši novēroti gan mājokļa izmaksās, gan pārtikas cenās, gan pat pakalpojumu cenās. Tomēr ilgstošu un visaptverošu deflāciju mēs neprognozējam – cenas pēc 9% kāpuma šogad, augs par ļoti mēreniem 1.8% un 2.5% attiecīgi 2024. un 2025. gadā.
Patēriņu balstīs tas, ka jau redzam atkopšanos pirktspējā. Algas aug strauji – šogad prognozēts kāpums par 11.5%, kam sekos 8.0% un 7.5% kāpums tuvākajos gados. Spēcīgs algu kāpums un zema inflācija ir labas ziņas darba ņēmējam. Reālā alga pēc pērnā gada straujā krituma jau šā gada vidū sākusi augt, bet iepriekšējo pīķi algas pirktspēja sasniegs vien nākamā gada otrajā pusē.
Patēriņa atgūšanos kavēs nelielā pasliktināšanās darba tirgū, ko prognozējam šī gada nogalē un 2024. gada pirmajā pusē. Līdz šim bezdarbs saglabājies zems. Tomēr uzņēmēji sastopas ar rūkošu pieprasījumu, cenas vairs celt nevar, bet spiediens celt algas saglabājas liels, un nesen uzkrātā peļņas “tauku kārtiņa” sākusi dilt. Tas viss liek domāt, ka vakanču būs mazāk, un no kādiem darbiniekiem var nākties atvadīties. Bezdarba kāpums gan tiek prognozēts salīdzinoši ļoti neliels – darba meklētāju īpatsvars sasniegs 6.8% augstākajā punktā 2024. gada sakumā. Bet jau sākot ar nākamā gada vidu darba tirgus situācija atkal palēnām uzlabosies.
Eksports un privātās investīcijas vēl tikai cer uz atkopšanos
Šogad redzams straujš kritums Latvijas preču eksportā, ko nosaka pasaules tirdzniecības sabremzēšanās kā arī vārga būvniecība un mājokļu tirgus partnervalstu ekonomikās. Apstrādes rūpnieku skats uz tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumiem nav uzlabojies. Diemžēl arī pakalpojumu eksports, kas iepriekš balstīja ekonomiku, pēdējā laikā vairs neaug. Līdz ar to eksports kopumā šogad sarūk. Lai gan nākamā gada otrajā pusē atkopšanās atsāksies, eksports 2024. gadā joprojām veidos mazāku pozitīvo pienesumu ekonomikai nekā esam pieraduši redzēt.
Investīcijās visas cerības ir uz publisko sektoru, kas šogad palīdzējis būvniecībai uzrādīt spēcīgus izaugsmes tempus. ES fondi turpinās straujāk ieplūst ekonomikā arī nākamgad, kas ļauj cerēt, ka biznesa cikla vājuma brīdī publiskās investīcijas kalpos kā zināms ekonomikas balsts. Privātās investīcijas uz ģeopolitikas, neskaidrības un augsto procentu likmju fona vājinās, un prognozējam, ka atkopšanās tajās sāksies nākamā gada vidū – līdz ar ECB politikas maiņu zemāku procentu likmju virzienā.
Šis laiks ar stagnējošu ekonomiku, augstas inflācijas riskiem, ECB strauji celtajām procentu likmēm, no tā izrietošajiem paaugstinātajiem kredītmaksājumiem un komercbanku peļņu kā “dadzi acī” drīz būs cauri. Nākamgad biznesa cikls lēnām atgriezīsies atkopšanās fāzē. Tad fokusā atkal būtu jābūt tēmām par jaunu tirgu iekarošanu, konkurētspējas veicināšanu, produktivitātes audzēšanu, investīciju kāpumu un straujāku kreditēšanu. Pastāv risks, ka hipotekāro kredītņēmēju atbalstam šobrīd virzītie, datos nebalstītie likumdošanas grozījumi pasliktinās investoru biznesa vides novērtējumu, samazinās uzņēmējdarbības vides prognozējamību un kavēs nākotnes kreditēšanu. Tā nebūs īstā recepte investīciju veicināšanai un straujas ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai Latvijā.
