Laikā kopš iepriekšējā Luminor ekonomikas apskata martā Latvijas ekonomiskā situācija kopumā nav ne ievērojami uzlabojusies, ne pasliktinājusies. Banka nemaina šī gada IKP pieauguma prognozi, tā paliek līdzšinējā līmenī jeb 0,6%. Vienlaikus tiek pieļauta varbūtība, ka 2024. gada sākumā izziņotais pieaugums būs nedaudz mazāks.

IKP dati vēsta, ka šī gada pirmajā pusē ekonomika bija ļoti tuvu stagnācijas stāvoklim, kopprodukts auga tikai par 0,1%. Izslēdzot svārstīgo produktu nodokļu komponenti, kopējā pievienotā vērtība auga nedaudz ātrāk – par 0,3 %. Sagaidām labāku rezultātu 2. pusgadā, pirmkārt tāpēc, ka gaidāma privātā patēriņa dinamikas uzlabošanās, tas veido ap 60% ekonomikas.

“Turpretim nākamā gada prognozes ir ievērojami pasliktinājušās salīdzinājumā ar martu. Krasi samazinām 2024. gada prognozi, kas līdz ar to ir nedaudz pesimistiskāka par vidusmēru, sagaidām, ka nākamgad IKP augs par 1,8%. Šī apskata tapšanas laikā strauji pasliktinās Eiropas ekonomikas nākotnes aina. Rūpniecības noskaņojums un pasūtījumu dinamika pārliecinoši atbilst recesijas līmenim, par lejupslīdi Vācijā jau vēsta arī ražošanas dati. Ļoti nepatīkami ir Baltijas eksportam svarīgās celtniecības rādītāji. Kā akmens lejup veļas eirozonas kreditēšanas rādītāji. Vienlaikus bezdarba līmenis ir zems un algu pieaugums drīzāk par augstu pārliecinošai cenu stabilitātes atjaunošanai. Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika ir kā pīrāgs, kam viens gals piedeg, bet otrs jau atdziest. Tā kā līdz šim notikušās procentu likmju celšanas ietekme turpinās izpausties, publicētās eirozonas prognozes ir drīzāk pārāk optimistiskas.

Pienāk ziņas par ASV izaugsmes tempa atslābumu, bet tas daudzējādā ziņā vieš cerību, jo iezīmējas ceļš uz tā saucamo mīksto piezemēšanos. Līdz šim nodarbinātības un algu pieaugums bija par augstu. Taču brīdī, kad pasaules izaugsme kopumā strauji vājinās, šādam no amerikāņu viedokļa patīkamam ekonomikas vēsumam var būt nelabvēlīgas globālas sekas. Visstraujāk pārskata periodā situācija pasliktinājusies trešajā lielajā pasaules ekonomikas balstā, kas ir Ķīna. Tas gan ir vismazākais pārsteigums, jo tās aizvadīto gadu spēcīgākais virzītājspēks – mājokļu tirgus bija nonācis acīmredzamā strupceļā jau pirms ilgāka laika. Ķīnas straujā bremzēšana palīdzēs risināt inflācijas problēmu, bet padarīs vēl jūtamāku preču eksporta tirgu vājumu.

Līdz ar to eksporta nozarēm nākamais būs vēl viens grūtību gads, taču cerēt uz mērenu IKP kāpuma paātrinājumu ļauj labāka patēriņa nākotnes aina. Šogad straujš reālo algu kāpums gaidāms tikai pašā gada izskaņā, nākamgad tas turpināsies visu gadu. Var cerēt uz to, ka turpināsies jau šogad iepriecinošā investīciju dinamika, bet par to jau ir lielāka nenoteiktība.

Laikā kopš pandēmijas sākuma pieredzētais liek ļoti skeptiski izturēties pret saviem un citu mēģinājumiem paredzēt tālāko nākotni. Taču pasaulē bez jauniem postošiem satricinājumiem 2025. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies. Uzlabosies ārējie apstākļi. Ja šobrīd notiekošais iezīmē iespējamu eirozonas recesijas sākumu, aiznākamais gads var “pretendēt” uz cikla augšupejas fāzi. Tālāk pagātnē būs palicis 2022. gadā un 2023. gada sākumā notikušais pirktspējas kritums, tātad varam cerēt, ka patērētāji būs atguvuši drosmi. Savukārt procentu likmes būs labvēlīgākas investīcijām, kuras turklāt atbalstīs ES fondu apguves cikls. Nākotne varētu būt diezgan gaiša, bet līdz tai ir jānodzīvo.

Eksports

Situācija preču eksporta nozarēs pārvēršas par ekonomikas galveno problēmu, šogad lejupslīde reģistrēta gan apstrādes rūpniecībā, gan lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Pakalpojumu eksporta dinamika turpretim ir ļoti labvēlīga, taču gada 1. pusē nespēja pilnībā kompensēt “taustāmā” eksporta mīnusus. Kopējais eksports samazinājās par 1,2%. Rezultāts gadā kopumā varētu būt vēl nedaudz vājāks – preču eksporta tirgi drīzāk pasliktināsies, nevis uzlabosies, bet tūrisma un aviācijas pārvadājumu kāpums samazināsies bāzes efektu dēļ.

Preču eksports

Apstrādes rūpniecības – Latvijas svarīgākās eksporta nozares galvenie balsti ir kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un inženierijas nozares jeb metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Pirmajā konjunktūra jeb darbības komerciālā vide ir ļoti nelabvēlīga, otrajā neparasti labvēlīga, bet trešajā viduvēja, bet tā šobrīd izrādījusies veiksmīga sava likteņa veidotāja. Šeit neaplūkosim lauksaimniecību, tā ir svarīga eksporta nozare, bet tās īstermiņa svārstības pirmkārt nosaka laika apstākļi, kas nav ne paredzami, ne arī ko liecina par ekonomikas attīstības tendencēm.

Kokapstrādes (kas mūsu valstī ietver arī mēbeļu ražošanu) šī gada drāma bija plaši paredzēta. Lielākā rūpniecības nozare (ap 1/3 apgrozījuma) baudīja lielisku – ilgu un spēcīgu augšupejas ciklu, kas noslēdzās ar apmēram divu gadu periodu, ko var raksturot kā īstus naudas plūdus. 2022. gada 2. pusē situācija tirgos strauji pasliktinājās, uzlabošanās gaidāma, ātrākais, 2024. gada beigās. Svarīgākais jaunās augšupejas sākumam ir procentu likmju virziena maiņa apvienojumā ar svarīgu eksporta valstu mājokļu tirgu iziešanu no krīzes, pēc tam, kad būs pārvarētas pandēmijas laiku pārspīlējumu sekas. Var piepalīdzēt mūsu ražotāju konkurentu izstāšanās no cīņas citās valstīs, tā bija liela daļa no risinājuma vēl smagākai krīzei 2009. -2010. gadā, šoreiz uz to ir mazākas cerības.

Pārtikas pārstrāde šogad līdz šim ir panākusi tai netipiski lielu kāpumu jeb par 3,4% pirmajos septiņos mēnešos. Aizvadītais gads nozarei bija lielu izaicinājumu laiks, ļoti strauji kāpa izmaksas, ar to pārnešanu uz patērētājiem uzņēmumiem sekmējās dažādi, piemēram, lielākais piena pārstrādātājs pērn cieta zaudējumus, bet lielākais maizes ražotājs peļņu gandrīz divkāršoja. Šobrīd vairāki svarīgi iepirkumu izmaksu posteņi – graudi, svaigpiens, elektrība un gāze, ir samazinājušies, bet cenas patērētājiem samazinās lēnāk. Tāpēc nozarei gaidāms finansiāli ļoti labs gads. Pateicoties lieliem investīciju projektiem un to virzītam eksporta kāpumam un/vai importa aizvietošanai, šogad strauji aug ražošanas apjomi zivju, augļu un dārzeņu pārstrādē, saldumu ražošanā, ļoti iespējams, arī graudu pārstrādē, kuras dati nav pieejami. Arī pārtikas pārstrādes prognozes pārskata periodā (līdz 2025. gada beigām) ir labvēlīgas. Piena pārstrādei nozīmīgs izaicinājums var izrādīties līdz šim Baltijas modernākā nozares uzņēmuma darbības uzsākšana Igaunijā.

Šīs desmitgades atlikušie gadi eksporta nozarēs būs strauju strukturālo pārmaiņu laiks. Algu kāpums piespiedīs aizvērt lielu skaitu uzņēmumu, pārsvarā tās būs mazāk efektīvās ražotnes kokapstrādē un pārtikas pārstrādē. Tas nenozīmē, ka šajās nozarēs gaidāma krīze, jo citi uzņēmumi ar prieku pārņems izejvielu plūsmas, kā arī darbiniekus.

Inženierijas nozares (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) bija rūpniecības attīstības galvenās virzītājas laikā no 2016. gada līdz 2020. gadam, palielinot savu īpatsvaru no 21% līdz 25%. Tām ir labas cerības atkal kļūt izaugsmes galvenajām virzītājām, sākot no nākamā gada. Jau 2023. gadā mašīnbūves un elektronikas sniegums ir daudz labāks nekā rūpniecībā kopumā, tās varētu augt attiecīgi par desmito un ceturto daļu laikā, kad nozarē kopumā vērojama lejupslīde. 2023. gadā samazinās ražošana metālapstrādē, lielā mērā eksporta tirgu celtniecības krīzes dēļ. Mašīnbūves un elektronikas nozaru labais sniegums ir balstīts atsevišķu uzņēmumu ambiciozo attīstības stratēģiju īstenošanā – investīcijās un sekmīgā produktu attīstībā. Piemēram, vairāk nekā pusi elektrotehnikas apgrozījuma veido trīs uzņēmumi, kuru attīstības temps tos padara diezgan imūnus pret makro līmeņa problēmām.

Šis gads ir izrādījies raižu pilns mazākajām rūpniecības nozarēm, arī tas lielā mērā ir eksporta tirgu celtniecības krīzes “nopelns”. Tai ir pašsaprotama ietekme uz minerālu (g.k. būvmateriālu) ražošanu, tā ietekmē arī ķīmijas un pat vieglo rūpniecību.

Pēc šī gada krīzes nākamgad rūpniecībā sagaidām mērenas izaugsmes atjaunošanos un tās paātrināšanos tuvākajos divos gados. Par to, ka situācija ir tālu no vispārēja pesimisma, liecina rūpniecības noskaņojuma indikatori. Kopējais indekss ir nedaudz zem vēsturiski vidējā, bet nav redzamas tālākas pasliktināšanās pazīmes.

Pakalpojumu eksports

2023. gads kopumā būs vēl viens labs gads pakalpojumu eksportētājiem, un nav nekādu nozīmīgu bažu par nākotni . Kopējais pakalpojumu eksports 1. pusgadā pieauga par par 16,8%, kas ir mazāk nekā pērn kopumā (34,8%), bet tad bija tiešām īpaši apstākļi.

Īpaši strauji 1. pusgadā auga aviopārvadājumu ienākumi (+108%), ko lielā mērā nosaka īpaši izdevīgi bāzes efekti – pirms gada ceļošanu mazināja gan pandēmijas ierobežojumu beigu periods, gan kara sākums. Skaidrs, ka šādu tempu noturēt nevar, bet prognoze nākamajiem gadiem ir pozitīva. Ienākošais tūrisms Latvijā ir atkopjas samērā lēni uz ES kopējā fona. Tas nepārprotami skaidrojams ar kara psiholoģisko ietekmi, arī to, ka nav atjaunots līdzšinējais prāmju satiksmes apjoms. Tūrisma pakalpojumu eksports 1. pusgadā auga par 22%.

T.s. balto apkaklīšu jeb galvenokārt biznesa un IT pakalpojumu eksporta kāpums šogad piebremzējās līdz attiecīgi 21% un 14% pēc pērnā gada fantastiskā tempa, kad tie auga attiecīgi par 40,2% un 30,4%. Šī gada izskaņā un nākamgad uz šīm nozarēm iedarbosies pretēji spēki. Eiropas ekonomikas bremzēšanās un iespējamā recesija ir nelabvēlīgs apstāklis, taču nozarei ļoti palīdzēs nepieredzēti lielais biroja telpu pieplūdums tirgū. To trūkums ir bijis viens no galvenajiem šķēršļiem šo nozaru attīstībai salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Biznesa pakalpojumu eksports ir pārsniedzis divus miljardus gadā, bet IT pakalpojumu eksports šogad varētu sasniegt miljardu, šīs nozares ir galvenais Rīgas ekonomikas attīstības virzītājspēks. Jaunie biroji galvenokārt izvietoti centra perifērijā – Skanstē, VEF apkārtnē, pie centrālās stacijas, Ķīpsalā, savukārt tiem pa vidu – vēsturiskajā centrā arvien vairāk redz atjaunotus dzīvojamos namus. Ir cerība, ka ilgstošais pilsētas snauduļošanas periods uz citu Baltijas galvaspilsētu fona tuvojas beigām.

Turpina pasliktināties tranzīta situācija, taču tas vairs veido vien ap 4% pakalpojumu eksporta. Šī biznesa perspektīvas neiepriecina, tam iemesli ir galvenokārt politiski.

Patēriņš un investīcijas

Uz patēriņu orientētajai ekonomikas daļai aizvadītie divi gadi ir bijis sarežģīts laiks. Pirms diviem gadiem sākās straujais cenu kāpums, kas, sākot no 2022. gada janvāra, “apēda” visu reālo algu pieaugumu. Reālo algu kritums sasniedza kulmināciju 2022. gada jūlijā (-14,5%) un turpinājās līdz 2023. gada aprīlim. Tagad situācija strauji uzlabojas – jūnijā reālās algas pieauga par 3,3%, bet līdz gada beigām to kāpums pietuvosies vismaz 10%. Nākamgad kopumā reālo algu kāpums varētu būt ap 7-8%, kas, pieskaitot nelielo pieaugumu 2023. gadā, varētu aptuveni kompensēt reālo algu kritumu 2022. gadā par 8,7%.

Līdz ar to pēc privātā patēriņa iespējamā nelielā sarukuma 2023. gadā tas atkal kļūs par izaugsmi veicinošu faktoru. Reālo algu krituma periods ir pārvarēts, uzkrājumiem saglabājoties gandrīz neskartiem. Kopš pērnā septembra rezidentu mājsaimniecību noguldījumi bankās svārstās ļoti šaurā diapazonā ap 10 miljardu eiro atzīmi. Apjoms ir ievērojami virs pandēmijas sākuma līmeņa (tad tas bija ap 7,5 miljardiem), taču pirktspējas izteiksmē tas faktiski nav mainījies, laikā kopš 2020. gada marta līdz 2023. gada jūlijam cenu līmenis pieauga par 32,4%, bet noguldījumu – par 31,6%. Tāpēc, lai arī mājsaimniecībām nav akūtas nepieciešamības strauji palielināt uzkrājumus, tās šim mērķim visdrīzāk tomēr novirzīs daļu no reālo algu kāpuma.

Patērētāju noskaņojuma nākotnē vērstie indikatori rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir “pamanījuši” cenu stabilizāciju un redz priekšnoteikumus dzīves līmeņa kāpumam. Personiskās finanšu situācijas prognoze ir labākā kopš 2022. gada februāra un ir tuvu neitrālajai atzīmei (-1,9 punkti). Arī valsts ekonomiskās situācijas prognoze ir labākā kopš 2021. gada oktobra. Uzlabojums kopš pērnā novembra ir ļoti iespaidīgs, no -55,9 līdz -17,7 punktiem, vēsturiski vidējais rādītājs ir -10,1 punkts. Vērtējums par gaidāmajām cenu izmaiņām ir optimistiskākais kopš maija, bet, atskaitot to, pat kopš 2020. gada novembra. Savukārt darba zaudēšanas bažas ir mazākās pusotra gada laikā.

Tomēr vairāku iemeslu dēļ nesagaidām strauju patēriņa kāpumu. Pasaules ziņu fons ir diezgan drūms un drīzāk mudina rūpēties par drošības, tai skaitā finansiālās drošības palielināšanu. Procentu likmes ir kļuvušas pozitīvas, bet ilglietošanas preču cenas sākušas samazināties, tas var mudināt atlikt pirkumus. Joprojām varētu izpausties pandēmijas laikā notikušais ilglietošanas preču pieprasījuma pārsātinājums. Aptaujās apliecinātā vēlme veikt lielus pirkumus aizvadīto 12 mēnešu laikā nav nozīmīgi mainījusies un paliek ievērojami zem vēsturiski vidējā (-30,5 punkti augustā pret -15,1). Tieši lielie pirkumi, nevis pirmās nepieciešamības preces (tās pērk vienmēr) svārsta patēriņa dinamiku. Savukārt, gatavība palielināt uzkrājumus nākamajos 12 mēnešos, kas gadu mijā bija nokritusies līdz vēsturiski vidējam rādītājam, jau ir pusceļā līdz visu laiku augstākajam punktam.

Pirmā pusgada dati rāda, ka šogad Latvija varētu patīkami izcelties uz pārējās Baltijas fona ar ieguldījumu pamatlīdzekļos pieaugumu, Lietuvā gaidāms neliels samazinājums, bet Igaunijā tas pat varētu pārsniegt 10%.

Daļēji tas skaidrojams ar atšķirīgo mājokļu tirgus cikla fāzi. Jo īpaši Igaunijā šajā jomā līdz 2022. gadam bija liels optimisms, tagad tas ir pārvērties par radikālu sevis pretmetu. Latvijas tirgus tā arī līdz galam nepārvarēja Dižķibeles sēto piesardzību, taču tagad vismaz tajā nedraud kritums iepriekšējo optimisma pārspīlējumu dēļ, kaimiņvalstīs tie bija vērojami gan cenu līmeņa, gan būvēšanas apjomu ziņā. Mājokļu cenas tirgus kulminācijā Tallinā vairāk nekā divkārt pārsniedza Rīgas līmeni, tam trūka racionāla izskaidrojuma.

Vispārzināms investīciju apjomu ietekmējošs faktors Latvijā ir Eiropas fondi. Vārdi “ES fondu apguve” apziņā gandrīz automātiski saistās ar vārdiem “kavēšanās” vai “sarežģījumi”. Iepriekšējie divi gadi bija īpaši ilgs šādu vilšanos periods, kas bija emocionāli jo sāpīgs tāpēc, ka iesaldētās naudas apjoms bija īpaši liels, līdzās “regulārā” ES budžeta resursiem arī pandēmijas laika atbalsta pasākumu pakete. 2023. gadā to apguve beidzot ir uzņēmusi apgriezienus, palīdzot izbeigt trīs gadus ilgušo celtniecības krīzi, nozares pievienotā vērtība 1. pusgadā auga par 16,1%.

Pretēja, negatīva ietekme šogad bijusi procentu likmju kāpumam. Tas laikā līdz jūlijam krasi – līdz 2,6% samazināja kopējā mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegtā kredītu portfeļa pieaugumu, pērn augustā tas bija sasniedzis 8,1%. Labā ziņa – krasi samazinās nenoteiktība par procentu likmju nākotni. 6 mēnešu Euribor likme gandrīz nav mainījusies kopš jūlija sākuma. Apstākļos, kad algu kāpums turpinās, uzņēmumiem nepieciešamība celt darba ražīgumu, tātad investēt, kļūst arvien degošāka. Vienlaikus uzņēmumu kopējo noguldījumu gada pieaugums jūlijā joprojām bija ļoti veselīgi 7,4%, to kopsumma pēdējos desmit gados ir dubultojusies. Ļoti spēcīgs pamudinājums rīkoties un ķerties pie investīciju plānu īstenošanas būtu pirmais ECB likmju samazinājums, gaidām to nākamā gada 1. pusē.

Patēriņa cenas

Cenu izmaiņas var mērīt dažādi, plašsaziņas līdzekļos visbiežāk lasām par cenu pārmaiņām gada laikā. Šādi mērot, inflācija no 21,5% janvārī ir samazinājusies līdz 5,4% augustā. Tātad vienlaikus iespaidīgs kritums un joprojām liela inflācija. Salīdzinot ar martu, cenu līmenis ir audzis tikai par 0,35%. Kopš marta mēneša inflācija ir bijusi zemāka nekā vēsturiski šajos mēnešos, izņemot maiju un jūliju, kad cenu līmeni pacēla politiski lēmumi – mājsaimniecību enerģijas izdevumu atbalsta beigas un elektrības sadales tarifu celšana.

Mēs sagaidām, ka 2024. gadā kopējā inflācija būs ļoti tuvu nullei, tā var būt arī negatīva. To, kurā pusē nullei tā būs, noteiks sava veida “sacensība” starp krītošajām preču cenām un augošajām pakalpojumu cenām.

Preču cenas jau samazina un turpinās samazināt vairāki faktori. Gan pasaules tirgus izejvielu, gan reģionālā (Eiropas) tirgus enerģijas cenu kāpums preču cenas augšā uzdzina ļoti strauji, to samazināšanās radītos ieguvumus uzņēmumi patērētājiem pārsvarā atdod pakāpeniski. Tāpēc deflācijas procesi preču tirgos šogad un nākamgad turpināsies arī bez tālāka izejvielu cenu krituma. Attiecībā uz izejvielu cenu prognozēm esam neitrāli – pieņemam, ka tās kopumā būs diezgan stabilas. No vienas puses, ir pazīmes jaunam cenu kāpumam, ko nosaka nepietiekamās investīcijas, tas redzams naftas tirgū. Taču paralēli turpinās globālā celtniecības krīze, ka samazina pieprasījumu pēc tādiem energoietilpīgiem materiāliem kā cements, kā arī tērauds un citi metāli. Nākotnes darījumu tirgi kopumā sagaida diezgan stabilas izejvielu cenas pārskata periodā.

Nav šaubu, ka preču cenas turpinās lejupvērsti ietekmēt transporta darbības normalizēšanās un globāla rūpniecības “režīma” pāreja no jaudu deficīta uz nepietiekamu pieprasījumu. Ilglietošanas preču (sadzīves tehnika, audio-video ierīces, datori) cenu kritums sākās šī gada sākumā, gaidām tā turpināšanos vismaz līdz 2024. gada beigām. Spēcīgs signāls ir Ķīnas eksporta cenu kritums.

Turpretim pakalpojumu cenas turpinās augt, to nosaka augošās algas un to lielā ietekme uz pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Pakalpojumu cenu gada inflācija augustā joprojām bija 9%. Ir pazīmes par inflācijas mierināšanos arī pakalpojumu pusē. Pēdējo sešu mēnešu vidējā mēneša inflācija ir samazinājusies līdz 0,7%, pērn augustā tā sasniedza 1,1%. Trīs mēnešu vidējais pakalpojumu cenu kāpums ir samazinājies līdz 0,5% no 1,1% pirms gada.

Darba tirgus

Ja mūsu vērtējums par IKP dinamiku kopš marta pēc ceļojuma optimisma zonā ir atgriezies iepriekšējās pozīcijās, tad par bezdarba riskiem bijām pārāk pesimistiski.

Pamatoti gaidījām grūtību padziļināšanos kokapstrādē – nozare, kas nodarbina daudz cilvēku reģionos, kur ir maz citu darba iespēju. Līdz šim nozares uzņēmumi ir darījuši ļoti daudz, lai neatlaistu darbiniekus, taču tie pamazām iztērē labajos gados uzkrātās rezerves. Reģistrētā bezdarba nesamazināšanās jūnijā un pieaugums jūlijā, pretēji tipiskam sezonālajam ritmam, skanēja kā brīdinājums, bet augustā šis indikators atkal ir uzlabojies. Reģistrētā bezdarba samazināšanās gada temps noplaka no 0,6% janvārī līdz 0,3% augustā. Uz aptaujām balstītais darba meklētāju īpatsvara novērtējums 2. ceturksnī palika nemainīgs (6,4% līmenī) kopš 1. ceturkšņa, šajā ceturkšņu griezumā tas pēdējos 10 gados vidēji ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem. Šis ir nozīmīgs, lai arī pagaidām ne ļoti satraucošs, signāls par darba tirgus izmaiņu virzienu.

Bezdarba kāpumu preču eksporta krīzes dēļ bremzēja tas, ka celtniecība no krīzes izgāja ar joni. Daudz augstākais darba meklētāju īpatsvars vīriešu vidū vēsta, ka celtniecības pieaugums nākotnē varētu būt viens no risinājumiem. Šī gada izskaņā un nākamgad darba tirgu stiprinās pakāpeniskā patēriņa atjaunošanās.

Mēs sagaidām ļoti nelielu darba meklētāju īpatsvara kāpumu nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu. Tas var šķist pārsteidzoši apvienojumā ar izaugsmes paātrināšanos. Taču mēs paturam prātā riskus, kurus šogad rada ļoti lielā nesabalansētība starp galvaspilsētas reģionu un lielu daļu pārējās Latvijas, ko rada pakalpojumu eksporta (Rīgas ekonomikas specializācija) un preču eksporta krasi atšķirīgā dinamika. Ekonomikas struktūras straujā modernizācija galvaspilsētas reģionā šeit sekmēs strauju ražīguma kāpumu, daudzi darba devēji būs gatavi maksāt vairāk par ilgāku darba laiku. Vienlaikus citur Latvijā populāri stāsti būs samazinātas darba dienas un pat darbavietu samazināšana.

Ļoti lēnais nominālā IKP jeb IKP naudas izteiksmē pieaugums nākamgad – tas var daudz neatšķirties no reālā IKP kāpuma, krasi ierobežos algu palielināšanai pieejamos resursus. Tāpēc sagaidām algu pieauguma bremzēšanos, reālā IKP pieaugumam drīzāk paātrinoties,” pauž bankas eksperti.