Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, IKP pēc ātrā novērtējuma palielinājies par 4,3%. Salīdzinājumā ar 2017.gada 4.ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 1,7%, kas bija straujākais kāpums ceturkšņa laikā kopš 2016.gada nogales.

Salīdzinoši labi izaugsmes rādītāji gada sākumā jau bija gaidāmi. Piemēram, preču eksports šī gada pirmajos divos mēnešos bija par 14,8% lielāks nekā pirms gada. To būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī graudaugu eksporta izaugsme. Pa valstu grupām šajā laika posmā straujāk eksports pieauga uz NVS valstīm, mērenāk – uz ES valstīm.

2018.gada sākumā turpinās apstrādes rūpniecības izaugsme – divos mēnešos ražošanas apjomi bija par 5,9% lielāki nekā pirms gada. Straujākā izaugsme vērojama ķīmiskajā rūpniecībā un metālapstrādē, pieaug apjomi arī lielākajās rūpniecības nozarēs – kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.

Šogad 1.ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 5% lielāks salīdzinājumā ar 2017.gada 1.ceturksni, kas liecina, ka stabili turpina augt privātais patēriņš. Būvniecības apjomi gada griezumā 1.ceturksnī ir pieauguši par 35%, kas nozīmē, ka arī investīcijās gada sākumā ir vērojams apjomīgs kāpums.

Tiesa ne visās nozarēs gada sākums ir bijis tik veiksmīgs. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2018.gada sākumā turpina sarukt dzelzceļā un ostās pārvadāto un pārkrauto kravu apjomi. Dzelzceļā pārvadāto kravu apjomi šī gada janvārī-februārī bija par 15,6% mazāki nekā pirms gada, savukārt šajā pašā laika posmā ostās pārkrauto kravu apjomi saruka par 14,3%. Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozari negatīvi ietekmē nerezidentu biznesa apjoma samazināšanās Latvijā.

Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies un IKP kopumā 2018. gadā varētu palielināties par 4,2 %.

Foto: Pixabay