Eiropas Komisija (EK) nav iecerējusi veikt vērienīgas pārmaiņas nākotnes ES Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP), bet gan to modernizēt un vienkāršot.

Nedēļas sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kur notika pirmā diskusija par Eiropas Komisijas (EK) 29. novembrī izplatīto paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”. Šajā paziņojumā EK definējusi vīziju par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni un tās mērķiem pēc 2020. gada.

ES KLP izvirzīto mērķu īstenošanai ir nepieciešams līdzvērtīgs un taisnīgs ES finansējums visām dalībvalstīm, tādēļ diskusijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti uzsvēra Latvijas galveno prioritāti – tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā. “Vēlos nepārprotami vēlreiz uzsvērt, ka pienācis laiks beidzot pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki būtu līdzvērtīgos konkurences apstākļos,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē ir paredzamas smagas diskusijas par šo jautājumu ES dalībvalstu atšķirīgo viedokļu dēļ.

EK atzīst, ka risinājumi mērķu sasniegšanā ne vienmēr ir vienādi piemērojami visām dalībvalstīm, norādot uz atšķirībām dalībvalstu starpā ES dienvidos un ziemeļos. Tādēļ EK plāno paredzēt lielākas lēmumu pieņemšanas tiesības dalībvalstīm, tai pat laikā nosakot dalībvalstīm lielāku atbildību par ES kopējo mērķu sasniegšanu.

Latvija neatlaidīgi un vairāku gadu garumā ir pieprasījusi padarīt KLP vienkāršāku un dot iespējas dalībvalstīm to īstenot atbilstoši valsts īpatnībām un interesēm. Tādēļ Zemkopības ministrija ļoti atzinīgi vērtē šos EK ierosinājumus.

EK uz apspriestā paziņojuma pamata izstrādās likumdošanas priekšlikumus, kas būs pamats KLP darbībai pēc 2020.gada. Plānots, ka likumdošanas priekšlikumus publicēs 2018. gada vasarā.

Foto: Pixabay