Eiropas Komisijas kalambūrs, ka 2016. gadā «Baltijas jūrā ilgtspējīgā apjomā tiks zvejots vairāk nekā jebkad agrāk» tulkojumā nozīmē radikālu zvejas samazinājumu. Pagaidām gan tas ir tikai ierosinājums, kam Latvija un arī citas mūsu reģiona valstis kategoriski nepiekrīt.

Sarunas par zvejas apjomu nākamajā gadā ir tikko sākušās, un Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums ir uzskatāms par programmu maksimums, kas galīgajā variantā noteikti būs mērenāks. Šobrīd piedāvājums ir pat radikālāks, nekā to rekomendējuši zinātnieki.

Eiropas Komisija salīdzinājumā ar šo gadu piedāvā kopējo krājumu nozveju samazināt par 15%. Nozvejot drīkstēs apmēram 565 692 tonnas zivju. Sugām, kas interesē tieši Latviju, piedāvāts vēl straujāks nozvejas kritums par vidējo, un tas visai negatīvi ietekmētu mūsu zvejas nozari. Rīgas jūras līča reņģēm – par 21% mazāk. Mencām Baltijas jūras austrumos – par 20%, brētliņām – par 14%.

Kā kompensējot šo samazinājumu, lašiem Baltijas jūras centrālajā daļā piedāvāts 10% palielinājums, bet mūsu zvejniekiem tas neko daudz nedod – dreifējošie tīkli ir aizliegti, āķu zveja jūrā ir neefektīva, savukārt piekrastē lasis ir salīdzinoši rets viesis. Zvejas limiti rietumos un Baltijas jūras centrālajā daļā pieaugs arī reņģēm un zeltplekstēm.
«Pārējo Baltijas jūras zivju krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas samazinājumi noteikti maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma dabisko svārstību dēļ vai arī tāpēc, ka jaunāko datu pārskatīšanas rezultātā ir uzlabojusies izpratne par zivju krājumu stāvokli,» paziņojumā norāda EK.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš NRA.lv skaidro, ka EK vēlas palielināt stabilā stāvoklī esošu zivju krājumu apjomu, taču stabilitāte ir nepieciešama arī zvejas nozarei. Tāpēc Latvija nepiekrīt straujām limitu svārstībām – nedz samazinājumam, nedz pieaugumam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī zinātniekiem visiem procesiem jūrā nav pārliecinoša skaidrojuma, piemēram, kāpēc Baltijas austrumos mencas vairs lāgā neķeras.

Attiecībā uz brētliņām tik radikālam samazinājumam nepiekrīt arī pārējās Baltijas jūras valstis. N. Riekstiņš lēš, ka kritumam jābūt uz pusi vai pat vēl mazākam, nekā to piedāvā EK. Pēc atgriešanās no pirmajām valstu diskusijām Baltfish forumā Varšavā Latvijas pozīcijas izredzes tiek vērtētas kā diezgan labas: «Ja Baltijas valstis nāks klajā ar vienotu priekšlikumu, padomei to nāksies pieņemt.»

Galīgais lēmums par nozvejas apjomiem 2016. gadā tiks pieņemts dalībvalstu atbildīgo ministru sanāksmē oktobra beigās.

Imants Vīksne