Piektdien, 10. jūnijā, noslēdzas Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvju vizīte Latvijā, kuras laikā Finanšu ministrijas eksperti diskutēja ar ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) apguves un ieviešanas sistēmas jautājumiem.
Sarunu laikā EK pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto, katru mēnesi parādot nozīmīgu progresu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ERAF un KF apstiprināto projektu un noslēgto līgumu apjoma pieauguma ziņā. Ģenerāldirektorāta vadītājs Dirks Āners (Dirk Ahner) norādīja, ka Latvijā ES fondu apguve salīdzinājumā ar citām ES valstīm norit samērā veiksmīgi. Dirks Āners arīdzan atzina, ka šī brīža ekonomiskajā situācijā ir svarīgi pēc iespējas ātrāk apgūt ES fondu naudu, lai tiktu radītas jaunas darba vietas un palielinātu ieņēmumus.
EK pārstāvji īpaši akcentēja lielo projektu nozīmi un aicināji maksimāli izmantot iespējas realizēt lielos infrastruktūras projektus apstākļos, kad būvniecības cenas ir krasi samazinājušās. Latvijai ir liels izaicinājums vēl šogad EK iesniegt 8 lielo projektu iesniegumus.
Saskaņā ar EK sniegto informāciju šā gada martā ES fondu finansējuma apguves progress un noslēgto līgumu skaits desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas jauno dalībvalstu starpā atšķiras un ir atkarīgs no tā, kad valsts sākusi izsludināt projektu konkursus. Attiecīgi vislielākais projektiem piesaistītais finansējums, ņemot vērā uz šā gada martu pieejamos datus, bija Ungārijā (25%), Čehijā un Slovēnijā (abās 23%). Latvija ar 17% ir trešajā vietā, kam seko Igaunija un Slovākija (abās 13%) un Bulgārija (12%). Zem vidējā rādītāja paliek Lietuva (11%) Rumānija (9%) un Polija (3%).
Noslēdzot šā gada pirmo ceturksni, Latvijā bija noslēgti līgumi 17% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma, kas ir virs vidējā 10 jauno dalībvalstu noslēgto līgumu rādītāja 11%. Atbilstoši aktuālajai informācijai līdz šā gada 30. jūnijam noslēgti līgumi jau par 23% no kopējā ES fondu finansējuma. Savukārt maksājumi ES finansējuma saņēmējiem veikti 4,7% apmērā, kas ir vidēji 2,5% pieaugums pret iepriekšējo ceturksni. Turklāt no EK ir saņemtas jau pirmās atmaksas valsts budžetā.
Galvenās jomas, kurās līdz šā gada pirmajam ceturksnim Latvijā ir vislielākais projektiem piesaistītais finansējums, ir uzņēmējdarbības attīstība (47%), kas ir arī augstākais rādītājs visu desmit jauno dalībvalstu starpā (Slovēnijai 42%, Igaunijai 36% un Čehijai 25%). Tai seko pilsētvides attīstība (24%), kas ir otrais labākais rādītājs aiz Igaunijas (25%), un vides uzlabošana (20%), kas ir ceturtais labākais rādītājs aiz Rumānijas (39%), Čehijas (29%) un Bulgārijas (23%).
Avots: BNA Latvia
