Aizvadītā nedēļa Eiropā pagāja, noskatoties uz nekārtībām Francijā, kuras valdība apņēmusies nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju un tāpēc paaugstināt pensijas vecumu. Dažādos līmeņos turpināts spriest par banku finansiālās patvaļas ierobežošanu.

Savukārt Eiropas Parlaments lēma par sabiedrības vairumam saprotamākām lietām – nobalsoja par regulu, kas paredz, ka Eiropas Savienībā tirgotajām patēriņa precēm jābūt marķējumam ar norādi par izcelsmes valsti, ja tās importētas no trešajām valstīm, un vienojās, ka turpmāk rēķinu apmaksas standarta termiņš būs 30 dienas, nevis tik, cik katrs iedomājas sev par labu, raksta LV.LV

Vēl Francijas enerģiskie pensiju sistēmas reformas pretinieki nav nomierinājušies, kad uz ievērību pelnošu streiku pieteikusies Spānijas sabiedriskā transporta darbinieku arodbiedrība, kas izsludināja vienas dienas streiku 7. novembrī, kad Romas pāvests Benedikts XVI apmeklēs Barselonu. Streika mērķis ir protestēt pret valsts līdzekļu tēriņiem šai vizītei, vēsta BNS/AFP. Romas katoļu baznīcas galva plāno apmeklēt Katalonijas reģiona galvaspilsētu Barselonu, lai iesvētītu Svētās ģimenes (Sagrada Familia) katedrāli, kas ir pasaules mantojuma objekts.

Eiropas dienvidnieki mētā akmeņus, dedzina policijas automašīnas un vicina nūjas arī citu iemeslu dēļ. Itālijas dienvidos pie Neapoles, Boskorealē, iedzīvotāji protestējuši pret jaunas atkritumu izgāztuves ierīkošanu, un sadursmēs ar policiju tika ievainoti 20 policisti. Eiropas tiesa šogad kritizēja Itāliju par to, ka Neapolē un apkaimē nav piemērotas sistēmas atkritumu aizvākšanai, un brīdināja, ka šī problēma apdraud cilvēku veselību un vidi.

Nodokļu maksātājiem nav jācieš banku dēļ

ES būtu jāizveido sistēma, kas nodrošinātu, lai turpmāk par nodokļu maksātāju naudu nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas bankas, 20. oktobrī paziņoja ES iekšējā tirgus un finanšu pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē. “Bankām būtu jāļauj bankrotēt. [Taču] mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tās varēs sabrukt, nenogāžot sev līdzi visu finanšu sistēmu,” sacīja komisārs. EK pauž cerību, ka tās ierosmes pavērs ceļu uz to, lai līdz nākamā gada pavasarim tiktu pieņemti attiecīgi likumdošanas akti.

Savukārt ES valstu finanšu ministri sanāksmē Luksemburgā atbalstīja noteikumus, kas stingrāk regulēs spekulatīvos hedžfondus, kuriem būs tā dēvētā pase, kas dos iespēju tiem darboties visā ES teritorijā. ES valstu hedžfondi šādas pases varēs saņemt no 2013. gada, fondi no valstīm ārpus ES – no 2015. gada. Daudzu ES valstu valdības paziņojušas, ka hedžfondi, izmantojot aizņemtos miljardus eiro, destabilizēja finanšu tirgu 2008. gada krīzē un vēlāk veicināja spekulatīvus uzbrukumus Grieķijas un citu grūtībās nonākušu eirozonas valstu parādu vērtspapīriem.

Rūpēs par bloka finansiālo bāzi Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest vairākus jaunus nodokļus un pārdot emisiju kvotas, lai dažādotu ES budžeta ieņēmumu struktūru. Pašlaik divas trešdaļas ES budžeta tiek finansētas no visu bloka dalībvalstu iemaksām, taču EK šādu ieņēmumu struktūru uzskata par nepiemērotu.

Saskaņā ar EK ierosmi papildu līdzekļus ES budžetā varētu iegūt, piemērojot nodokli transakcijām finanšu sektorā, pārdodot izsolē siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas vai ieviešot ar aviotransportu saistītu nodokli. Turklāt EK rosina noteikt atsevišķu ES mēroga PVN likmi, ES enerģētikas nodokli un ES korporatīvo ienākumu nodokli.

1988. gadā ES valstu iemaksu apmērs, vadoties no to nacionālā kopprodukta, veidoja tikai 10% no ES budžeta apmēra, bet pašlaik tas sasniedz 70 procentus. Tas ir pretrunā ar Romas un Lisabonas līgumiem, kā arī izraisa asus strīdus par katras valsts veiktajām iemaksām un dažādiem nodokļu atvieglojumiem, kādas sev panākušas vairākas valstis.

EK arī iegulda līdzekļus pētniecības projektā, kura mērķis ir izstrādāt jaunus sistēmisko risku rādītājus “agrīnās brīdināšanas sistēmām”, kas par draudošām finanšu krīzēm jau to sākuma stadijā brīdina valdības un bankas, lai tās, laikus rīkojoties, varētu apturēt to izplatīšanos. Itālijas, Spānijas, Šveices un Apvienotās Karalistes universitāšu pētnieki un “Yahoo!”, un Eiropas Centrālās bankas speciālisti pētīs, kādā veidā finanšu iestādes apdraud sistēmiski riski, kuru cēlonis ir ļoti sarežģītās un savstarpēji saistītās informācijas un darījumu digitālās sistēmas. Pētnieku uzmanības lokā ir ne tikai finanšu darījumu dati, bet arī dati par meklējumiem internetā, piemēram, tas, cik bieži meklētājprogrammās tiek ievadīti konkrēti atslēgvārdi saistībā ar finansēm.

SVF: jostas nav jāatlaiž, bet arī ar savilkšanu jāuzmanās

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jaunākajā pārskatā par Eiropas reģiona ekonomiskajām perspektīvām uzsver, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu vēriens dažkārt būtu jāsamazina, ja to dēļ tiek bremzēts ekonomikas pieaugums.

“Lai gan fiskālā konsolidācija ir neizbēgama, tā ir jāīsteno, lai līdz minimumam samazinātu tās negatīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību. Ja pastāv draudi, ka pieaugums noplaks krietni vairāk, nekā mēs gaidām, valstis ar fiskālām manevrēšanas iespējām varētu atlikt uz vēlāku laiku daļu no plānotās konsolidācijas,” SVF pārskatā teikto citē BNS/REUTERS. SVF arī norāda, ka fiskālās konsolidācijas pasākumi var būt veiksmīgāki, īstenojot selektīvu tēriņu samazināšanu, nevis cenšoties palielināt budžeta ieņēmumus ar nodokļu celšanu.

Aicina aizliegt ecstasy līdzīgu narkotiku mefedronu

Eiropas Komisija aicinājusi aizliegt ecstasy līdzīgu bīstamu narkotiku, kas joprojām ir atļauta 12 ES valstīs. ES dalībvalstīm lūgts pārtraukt narkotiskās vielas mefedrona brīvu izplatīšanu visā Eiropā un piemērot tai kontroles pasākumus, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Mefedrons jau ir aizliegts 15 ES valstīs. Apvienotajā Karalistē un Īrijā vien ar to ir saistīti vismaz 37 nāves gadījumi. Priekšlikums paredz aizliegt mefedrona ražošanu un tirdzniecību, nosakot par to kriminālsankcijas visā Eiropā. Tagad ES valstu valdībām ir jālemj par to, vai ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē piešķirt šiem pasākumiem likuma spēku.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (EMCDDA) Lisabonā tika veikts zinātnisks riska novērtējums, kas pierādīja, ka mefedrons var izraisīt akūtas veselības problēmas un radīt atkarību. Mefedronam nav medicīniskas vērtības, nedz arī cita attaisnojama mērķa tā lietošanai. Šī viela tiek kontrolēta 15 ES valstīs: Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Atbalsta pārtikas ražošanai paredzētu dzīvnieku klonēšanas atlikšanu

Eiropas Komisija 19. oktobrī paziņoja, ka tā ierosinās, lai dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkos ES pagaidām tiktu atlikta. Komisija plāno arī uz laiku apturēt klonētu lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu un no klonētiem dzīvniekiem iegūtas pārtikas tirdzniecību. Visus pagaidu pasākumus pārskatīs pēc pieciem gadiem. Paredzēts izveidot arī klonētu dzīvnieku reproduktīvā materiāla, piemēram, spermas un embriju, izsekojamības sistēmu. Šajā sistēmā lauksaimnieki un ražošanas nozare varēs izveidot datubāzi ar dzīvniekiem, ko radītu no minētā reproduktīvā materiāla.

Komisija uzskata, ka labākais veids, kā risināt šo jautājumu, ir ar selektīvu pasākumu kopumu, ko papildina klauzula par pārskatīšanu pēc pieciem gadiem. Šie pasākumi pietiekamā mērā novērsīs bažas par dzīvnieku labturību, neieviešot liekus un nepamatotus ierobežojumus.

Paziņojumā izklāstīts klonēšanas tehnoloģijas vērtējums saistībā ar pārtikas ražošanu un apskatīti attiecīgie klonēšanas aspekti, ņemot vērā pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tajā norādīts, kādas bažas par dzīvnieku labturību radušās, un ņemts vērā klonēšanas ētiskais aspekts. Tajā teikts arī, ka nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu, ka bažas par pārtikas drošumu ir pamatotas saistībā ar pārtiku, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

Paziņojumā apskatīta gan klonēšana dalībvalstīs, gan trešajās valstīs. Patlaban ES uz klonētu dzīvnieku produktu importu, tirdzniecību un izmantošanu attiecas vispārīgie ES tiesību akti. Dānija ir vienīgā dalībvalsts, kas piemēro valsts mēroga aizliegumu attiecībā uz dzīvnieku klonēšanu komerciāliem nolūkiem, savukārt dažās trešās valstīs klonēšana jau tiek izmantota vaislas dzīvnieku radīšanai.

Būs jānorāda ražotājvalsts importētām precēm

Eiropas Parlaments 21. oktobrī nobalsoja par regulu, kas paredz, ka ES tirgotajām patēriņa precēm jābūt marķējumam ar norādi par izcelsmes valsti, ja tās importētas no trešajām valstīm (ārpus ES). Parlaments norāda, ka būtu nepieciešama vienota un harmonizēta sankciju sistēma par šo noteikumu pārkāpumu, kā arī aicina atļaut precēm pievienot norādi “made in” (ražots …) angļu valodā visā Eiropas Savienībā, izklāstīts Eiropas Parlamenta mājaslapā.

Daudzi Eiropas uzņēmumi brīvprātīgi saviem ražojumiem pievieno norādes “ražots …” (“made in”), taču ES nav vienotu noteikumu par norāžu prasībām importētām precēm, izņemot atsevišķos gadījumos lauksaimniecības sektorā.

Deputāte Kristiana Muskardini (Itālija/EPP), atbildīgā par jautājuma virzību EP, norādījusi, ka precēm jābūt ar skaidru, saprotamu un precīzu informāciju par to, kur tās ražotas. Tādējādi tiks nodrošināta godīga un atklāta konkurence un patērētāji pirms iegādes būtu informēti par to, ko izvēlas un kāda varētu būt, piemēram, ražojuma kvalitāte, potenciālie veselības riski.

Pašreiz piedāvātajā redakcijā noteikumi paredz, ka norādei par ražotājvalsti būs jābūt pievienotai daudzām produktu grupām, piemēram, tekstilizstrādājumiem, apaviem, stikla izstrādājumiem, mēbelēm un farmācijas produktiem. Jaunie noteikumi attieksies tikai uz precēm, kas tiek tirgotas gala patērētājam jeb lietotājam. Regula nosaka arī produktu grupas, uz kurām netiks attiecinātas prasības, vai gadījumus, kuros prasības var nepiemērot – “patēriņa preces var atbrīvot no izcelsmes marķējuma, ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ tās marķēt nav iespējams”.

EK izstrādātajā priekšlikumā norādei “ražots …” (“made in”) kopā ar valsts nosaukumu jābūt valodā, kas ir saprotama patērētājiem tajā valstī, kurā prece tiek tirgota. EP deputāti pievienoja labojumu par angļu valodas norādes lietojumu kā alternatīvu visā ES.

Parlaments arī prasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisijai veikt pētījumu par jauno noteikumu ietekmi.

Rēķinu apmaksai – trīsdesmit dienas

Eiropas Parlaments 20. oktobrī apstiprināja vienošanos, kas panākta ar Padomi, ka turpmāk rēķinu apmaksas standarta termiņš būs 30 dienas, īpaši akcentējot to, ka noteikumi ir stingrāki pret valsts iestādēm. Šādi noteikumi tiek ieviesti, lai novērstu situāciju, ka novēlotu maksājumu dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem draud bankrots, finansiālas problēmas, un lai īpaši atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu darbību.

Pašreizējā ekonomikas krīzes situācijā maksājuma termiņš var izšķirt, vai uzņēmums izdzīvo. Lai atbalstītu Eiropas MVU, kas šādām situācijām ir visvairāk pakļauti, Parlamenta pārstāvji panāca vienošanos ar ES Padomi (dalībvalstīm) par pašreizējās “kavēto maksājumu direktīvas” atjaunināšanu, kas būšot ceļš uz jaunu maksājumu kultūru.

Saskaņā ar noteikumiem standarta maksājumu termiņš valsts iestādēm un uzņēmumiem būs 30 dienas. Izņēmumi šajos termiņos būs pieļaujami tikai izņēmumu gadījumos. Dalībvalstis var izvēlēties noteikt 60 dienu maksājumu termiņu valsts veselības iestādēm, jo to finansēšana lielā mērā notiek no sociālo budžetu maksājumiem.

Komercdarījumos standarta maksājuma termiņš ir noteikts 30 dienas, ja vien līgumā nav norādīts citādi. Ja abas puses vienojas, to varēs pagarināt līdz 60 dienām un vēl ilgāk, ja vien tas nav nepārprotami negodīgi pret kreditoru.

Parlaments sarunās ar Padomi uzstāja, ka kreditoram jābūt garantētai kompensācijas summai, un kā minimālā summa ir noteikti 40 eiro.

Vienošanās vēl formāli jāapstiprina Padomei. Jaunā direktīva stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc publikācijas ES “Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm būs divi gadi jauno noteikumu ieviešanai.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV