Nedēļas nogalē Briselē notiks samits, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu līderi plāno apstiprināt vadlīnijas gaidāmajās sarunās ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no Eiropas Savienības.

Dokumenta projekts liecina, ka beidzamo nedēļu laikā ES nostāja kļuvusi stingrāka vairākos jautājumos, tostarp, kas attiecas uz tās dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo vai tikai plāno pārcelties uz Lielbritāniju. “Brexit” jaunas prasības pret Apvienoto Karalisti varētu būt saistītas arī ar imigrācijas, finanšu pakalpojumu un finanšu saistību jautājumiem.

“Mēs gribam nodrošināt, lai Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu tiesības tiek ievērotas arī turpmāk,” pauda Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāve.

Starptautisko ziņu aģentūru rīcībā jau pirms dažām dienām nonāca sestdienas samitā apstiprināmā dokumenta projekts, kurā uzmanība vērsta uz trim galvenajiem aspektiem. Pirmkārt, ES vēlas panākt, lai briti savienības budžetā iemaksātu visu to summu, kas tika saskaņota 2014. gadā, pieņemot kārtējo septiņu gadu budžetu. Tas nozīmē, ka savas finansiālās saistības attiecībā pret savienību tai nāksies pildīt līdz pat 2020. gada 31. decembrim.

Otrais punkts nosaka, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem, kuri tur nodzīvojuši vismaz piecus gadus, automātiski, netiek likti nekādi birokrātiski šķēršļi, bet tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un nodrošinātas visas britu likumdošanā paredzētās sociālās garantijas un tiesības, piemēram, uz ģimeņu apvienošanu.

Dokumentā gan Brisele nesteidzas Apvienotajai Karalistei solīt ciešu sadarbību nākotnē. Tā atkārtoti noraidījusi Londonas ideju rīkot paralēlas sarunas par jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu, uzsverot – sākumā izstāšanās, bet tikai pēc tam sarunas par jaunu attiecību veidošanu.

Pašas Brexit sarunas varētu sākties jūnija vidū, pēc tam, kad Apvienotajā Karalistē būs notikušas ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Jau vēstīts, ka Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Eiropas Parlaments bija pirmā ES institūcija, kas nāca klajā ar oficiālu nostāju “Brexit” sarunās un tās balsojums kalpos kā pirmais punkts grūtām un sarežģītām sarunām, lai definētu nosacījumus Lielbritānijas aiziešanai.

Foto:daniel_diaz_bardillo/hhttps://pixabay.com/en/users/daniel_diaz_bardillo-4414325/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/