Eiropas Savienība (ES) atbalstījusi Lielbritānijas vienošanās projektu par izstāšanos no savienības, kas nozīmē, ka jau šomēnes varētu notikt dokumentu parakstīšana.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka kabineta locekļi pēc vētrainām debatēm piekrituši viņas saskaņotajam vienošanās projektam par izstāšanos no ES. “Esmu stingri pārliecināta, ka izstāšanās vienošanās ir labākais, ko bija iespējams panākt,” žurnālistiem pie Dainigstrītas desmitā nama norādīja Meja.

Provizorisku atbalstu šim dokumentam pirmdien Briselē atbalstīja arī 27 Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri.

Līgumā izdevies atrisināt arī Ziemeļīrijas un Īrijas robežproblēmu. Uz robežas netiks izvietoti muitas posteņi vai citi šķēršļi, taču nesniedz komentārus, kā plānots nodrošināt preču un iedzīvotāju kontroli starp abām valstīm.

Dokumentā arī paredzēts 21 mēnesi ilgs pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka nākamā gada 29. martā, kura laikā Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību normas. Saskaņā ar tā dēvēto sarunu direktīvu Lielbritānijai šajā laikā būs jāturpina ievērot ES tiesību normas gluži tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums būs tikai tas, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.

Lielbritānija, izstājoties no ES, samaksās aptuveni 39 miljardus mārciņu (45 miljardus eiro).

ienošanās projekts vēl jāapstiprina visām 28 ES dalībvalstīm un Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam. Tas gan varētu sagadāt sarežģījumus, ņemot vērā, ka vairāki britu Konservatīvās partijas biedri joprojām bav apmierināti ar tekstu un turpina mēģinājumus gāzt premjeri Meju no amata cerot, ka sarunas vēl ir iespējams atsākt.

Nākamās parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā paredzētas 2022. gadā.

Foto: Pixabay