Ukrainas krīze un iespējami dabasgāzes piegāžu draudi no Krievijas puses mudinājusi Eiropas Savienību (ES) nostiprināt savas pozīcijas energoresursu tirgū, atzīst Eiropas enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefkovičs.

Ņemot vērā Krievijas milzīgo lomu Eiropas energoresursu nodrošināšanā, ES izlēmusi spert soļus uz neatkarības pusi, lai nepiepildītos Krievijas draudi pārtraukt dabasgāzes tranzītā piegādi ES valstīm, gadījumā, ja Ukrainas krīze pastiprināsies.

Pašlaik Krievijas piegādātā dabasgāze sastāda aptuveni trešdaļu no Eiropas kopējā importa, par kuru ES ik gadu maksā aptuveni 400 miljardiem eiro.

Lai veicinātu neatkarību un palielinātu savu ietekmi globālajā enerģētikas tirgū, Eiropa plāno atgriezties pie ieceres izveidot vienotu dabasgāzes iepirkumu, kurā būtu iesaistītas visas ES valstis, kuras līdz šim energoresursus no Krievijas iegādājās atsevišķi, atzīst Šefkovičs.

Vienots dabasgāzes iepirkums pasargātu ES dalībvalstis no cenu atšķirībām, kas ir pārlieku milzīgas un ne tikai ES valstu, bet arī citu industriāli attīstīto valstu starpā.

Lēmums par labu vienotam dabasgāzes iepirkumam nostiprinātu arī Eiropas pozīciju kopējā energoresursu tirgū un uzlabotu kopējo infrastruktūru. Kā uzskata Šefkovičs, ES ir jāmēģina spert soli uz pārmaiņām, lai kā lieli klienti saņemtu attiecīgu attieksmi.