Eiropas Savienības uzraudzības iestādēm tiks piešķirtas jaunas, pastiprinātas pilnvaras attiecībās ar nacionālām finanšu pārraudzības iestādēm un tiesības aizliegt riskantus finanšu produktus un aktivitātes – to paredz vakar, 2. septembrī panāktā vienošanās ar Padomi sarunās par jauno finanšu uzraudzības sistēmu.

Ja nacionālās finanšu uzraudzības iestādes nespēs nodrošināt efektīvu pārraudzību, ES uzraudzības iestādes varēs pieņemt konkrētam tirgus spēlētājam, piemēram, bankai adresētus lēmumus.

Finanšu un ekonomikas krīze parādīja, ka neapdomīga un pārgalvīga banku un citu finanšu iestāžu rīcība var atstāt nopietnas sekas uz visu ES ekonomiku. Līdz ar to Eiropas Parlaments par vienu no savām prioritātēm noteica labāku un efektīvāku Eiropas finanšu tirgu uzraudzību. ES finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, turklāt daudzas finanšu iestādes darbojas pāri dalībvalstu robežām. Līdz ar to sarunās par Komisijas priekšlikumiem, kas tika izvirzīti pērnā gada septembrī, deputāti pieprasīja, lai tiktu izveidotas Eiropas iestādes ar plašām pilnvarām. Dažu dalībvalstu valdības šādam plānam nepiekrita, uzskatot, ka jāsaglabā nacionālo iestāžu pilnvaru apjoms. Tomēr pēc ilgstošam sarunām, vakar Parlamenta viedoklis guva virsroku.

Jaunā sistēma sastāv no Eiropas Sistēmisko risku komitejas (European Systemic Risk Board – ESRB), kuras uzdevums ir pamanīt un novērst apdraudējumus finanšu sistēmas stabilitātei kopumā, un trim Eiropas uzraudzības iestādēm (EU supervisory authorities – ESA), kuru atbildībā ir atsevišķi tirgi: bankas, apdrošināšanas un pensijas, kā arī vērtspapīri un tirgi. Tiesības pasludināt “ārkārtas situāciju” paliek Padomei (dalībvalstu ministriem), lai gan Parlaments var to pieprasīt.