Nākamajā desmitgadē iedzīvotājus gaida jauni nodokļi un nodevas, turklāt nevis viens vai divi, bet vesels lērums. Tāds ir Eiropas Savienības plāns pašu resursu palielināšanai.
Eiropas Parlaments marta sesijā ir formulējis savus ieskatus par nākamo septiņgades budžetu – no 2021. līdz 2027. gadam. Plāns ir šāds: vairāk tērēt, vairāk pelnīt un vienlaikus «nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem». Faktiski tās ir nesavienojamas lietas, raksta NRA.lv.
Tečeres kārtība vairs neder
Nodokļi un nodevas, ko savienība grasās ieviest, aprakstīti vakar pieņemtajā ziņojumā Par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu. Šis dokuments pēc būtības ir parlamenta pasūtījums Eiropas Komisijai, kādu budžetu sacerēt. Pēc tam šis melnraksts būs jāsaskaņo ar Eiropas Savienības Padomi, kas pārstāv dalībvalstis un allaž orientēta uz visu izdevumu pozīciju apcirpšanu. Tā skaidro Inese Vaidere, kura strādā parlamenta Budžeta komitejā. Iecere ir apstiprināt septiņgades budžetu līdz šī sasaukuma beigām. Tātad izdevumu un attiecīgi arī iecerēto nodokļu un nodevu apstiprināšanai atlicis gads.
Deputāte Iveta Grigule-Pēterse stāsta, ka savulaik Eiropas Savienības priekšteces Muitas savienības budžets jau veidojās tikai no dažādiem pašu ieņēmumiem – nodokļiem, muitas maksājumiem. Taču tad Lielbritānijas premjere Tečere šo kārtību izjauca, un dalībvalstis pārgāja uz fiksētiem maksājumiem no iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi tagad doma esot palēnām atgriezties pie sākotnējā modeļa. Tajā skaitā uzlikt ievedmuitu lauksaimniecības precēm no trešajām valstīm.
No PVN līdz maisiņiem
Ir vairākas pozīcijas, kurās ES varētu paņemt naudu no dalībvalstu ieņēmumiem. Reformējot pievienotās vērtības nodokli, 1% līdz 2% varētu aizceļot pa taisno uz Eiropas kasi. Deputāti rosina arī uzņēmumu ienākumu nodokli saistīt ar ES pašu resursiem, jo dalībvalstīs kopējais noblēdītais nodokļa apjoms esot viens triljons gadā. Tieši savienības kontā būtu iemaksājama arī visa peļņa no naudas drukāšanas. Pašlaik to sadala atpakaļ dalībvalstīm. Ieviešams būtu ES mēroga finanšu darījumu nodoklis un nodoklis digitālās nozares uzņēmumiem. Virkne iespējamu nodokļu un nodevu tiek pamatota ar ES rūpēm par vidi – energoresursu nodoklis, auto degvielas nodoklis, aviobiļešu nodoklis, arī plastmasas nodoklis – maisiņu sērgas apkarošanai. Protams, var jau apgalvot, ka maksātāji būs uzņēmēji. Taču finālā vienmēr un par visu samaksā patērētājs. Un tāpat būs arī ar finanšu transakciju nodokli – eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš prognozē, ka tas skars katru, kam ir pensiju otrais līmenis. Bankas un fondi neglabā tiem uzticēto naudu maisos, bet gan pērk un pārdod par to vērstpapīrus, lai pelnītu.
Draud nacionālais līdzmaksājums
Deputāte Sandra Kalniete gan šaubās, vai dalībvalstis spēs vienoties par jaunu nodokļu ieviešanu un līdzīgi arī par pārējām pieteiktajām reformām. Vācijas lauksaimnieki savus deputātus jau brīdina, ka neatkāpsies no saviem platībmaksājumiem ne par centu. Un tad rodas jautājums, no kādas naudas lai Latvijai maksā vairāk, ja ES lauksaimniecības budžets samazināsies vismaz par 10%. Turklāt parlamenta kuluāros figurē vēl dramatiskāks skaitlis – mīnus 30% jeb 122,4 miljardi. Šie aprēķini slēpj sevī nacionālā līdzfinansējuma draudu, proti, ka finansēt lauksaimniecības zemju lielīpašniekus (tiklab arī ārzemniekus) Latvijas valstij nāksies pašai. Līdzīgi problēmas gaidāmas ar kohēzijas jeb dzīves līmeņa izlīdzināšanas naudu. Ir virkne valstu, kas sen jau pietuvojušās ES vidējiem dzīves līmeņa rādītājiem, taču tās joprojām saņem kohēzijas maksājumus. Spānija, Portugāle, Īrija, pat bagātā Itālija. Teorētiski šis būtu avots, no kura saglabāt patiešām trūcīgāko valstu aploksnes esošajā līmenī. Taču atkal jau politiski nav iedomājama situācija, ka turīgākas valstis atteiksies no savām ekskluzīvajām izņēmuma tiesībām, kas saņemtas apmaiņā pret piekrišanu uzņemt ES jaunas dalībvalstis, tostarp Latviju. Aizvakar jau kāds Itālijas deputāts raudāja mikrofonā par gaidāmo slogu, ko parlaments novēl itāļu ģimenēm ar bērniem. Deputāts bija labi sagatavojies – ievietojis ūdens karafē pašrocīgi uzzīmētu ģimenes bildīti un lēja traukā ūdeni, ilustrējot, kā cilvēki noslīkst nodokļos. Bēdīga ainiņa.
Ko saka igauņi
Turpat vienā laivā ar Latviju atrodas Igaunija. Ziemeļu kaimiņi, šķiet, saglabā rāmāku skatījumu uz notiekošo. Neatkarīgajai bija iespēja aprunāties ar igauņu priekšstāvjiem Urmasu Petu un Ivari Padaru, abi – gana ietekmīgi politiķi savā zemē un pazīstami arī Eiropas varas gaiteņos.
Urmass Pets akcentē divus aspektus. Pirmkārt, jācer, ka dalībvalstis piekritīs maksāt nedaudz vairāk, lai aizpildītu aizejošās Lielbritānijas atstāto bedri. Otrkārt, šī ir laba iespēja, lai reformētu Eiropas Savienības budžetu: «Katra sarežģītāka situācija vai krīze dod iespēju dziļāku izmaiņu ieviešanai.» Ir virkne jaunu politiku, kas jāfinansē – drošība, aizsardzība, infrastruktūrā nepieciešamas gudras investīcijas. Tas nozīmē, ka jāpārvērtē viss budžets kopumā, jāskatās, kur nepieciešamas reformas. «Ja teju 50% no ES budžeta ir lauksaimniecības subsīdijas, tas nav 21. gadsimta budžets.» Pašiem igauņiem svarīgākās pozīcijas ir kohēzija, struktūrfondu ieguldījums modernā infrastruktūrā, arī drošībā. Savukārt ar jaunu nodokļu ieviešanu gan vajadzētu uzmanīties. «Pozitīvi varētu vērtēt, piemēram, nodokli lielajām digitālajām kompānijām, tomēr attiecībā uz vairumu pārējo ideju – nedomāju, ka tas ir gudri. Mums nevajadzētu atvērt jaunu Eiropas nodokļu lappusi.»
Igauņi apzinās, ka panākt kompromisus būs grūti, jo donoru un saņēmējvalstu intereses radikāli atšķiras. Tomēr, kā mierina Ivari Padars, ne neiespējami. Un, pat ja uzreiz neizdosies, kādus pāris gadus savienība mierīgi var dzīvot pēc vecā budžeta. Tieši tā arī notika pašreizējā budžeta perioda sākumā, vienīgi jaunās iniciatīvas nācās uz laiku atlikt. Padara rezumējums – nekāda traģēdija nav notikusi: «Svarīgākais ir miers un stabilitāte.»
Imants Vīksne
Foto: Pixabay
