Ierosinātais tiesību akts paātrinās atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražotņu, piemēram, saules paneļu un vēja ģeneratoru, uzstādīšanai un pārbūvei.
Savos ieteikumos par Komisijas priekšlikuma grozījumiem EP deputāti saīsinājuši termiņu jaunu iekārtu apstiprināšanai no divpadsmit līdz deviņiem mēnešiem, ja tās vēlas izvietot “atjaunīgās enerģijas tūlītējas ražošanas teritorijās”. Šīs teritorijas noteikts katra dalībvalsts pati, izvērtējot, kur ir iespējams ātri uzstādīt atjaunīgās enerģijas avotus. Ja kompetentā iestāde līdz noteiktajam termiņam nebūs sniegusi atbildi, atļauja tiks uzskatīta par apstiprinātu, proti, to uzskatot par “piekrišanu klusējot”.
Ārpus minētajām īpašajām teritorijām atļaujas izskatīšanas process nedrīkstētu pārsniegt 18 mēnešus, uzskata EP deputāti, tādējādi nepiekrītot Komisijas ierosinātajam divu gadu termiņam. Attiecībā uz jau izvietoto atjaunīgās enerģijas avotu pārbūvi Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai atļauju piešķiršanas process nepārsniegtu sešus mēnešus.
Nosakot atjaunīgās enerģijas tūlītējās ražošanas teritorijas, ES dalībvalstīm būs jāizvairās no negatīvas ietekmes uz vidi vai arī šāda ietekme ievērojami jāsamazina. Jāizslēdz Natura 2000 teritorijas, dabas parki un rezervāti, kā arī noteiktie putnu un jūras zīdītāju migrācijas ceļi, izņemot mākslīgās un apbūvētās virsmas (kā jumti, autostāvvietas vai transporta infrastruktūra). EP deputāti arī pieprasa nodrošināt sabiedrības iesaisti vēl pirms tiek izvēlēta teritorija, kurā uzstādīt iekārtu, un pirms dalībvalsts nosaka tūlītējās ražošanas teritorijas.
Priekšlikumā ir iekļauts pienākums ES dalībvalstīm nodrošināt atļaujas saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai uz ēkām viena mēneša laikā. Mazākām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 50 kW, pietiktu ar vienkāršu paziņošanas procedūru. EP deputāti arī nolēma, ka uz saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu nevajadzētu attiecināt prasību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Savukārt siltumsūkņu uzstādīšanas atļaujas izsniegšanas process nedrīkstētu pārsniegt vienu mēnesi.
Lai bez kavēšanās ES energotīklos apgrozībā laistu vairāk enerģijas, kas ražota ar atjaunīgajiem resursiem, EP deputāti iekļāva arī nesenāka Komisijas priekšlikuma elementus, kas tiks pieņemti saskaņā ar tā saukto steidzamības procedūru, lai noteikumi varētu stāties spēkā jau 2023. gadā.
“Šodien mēs esam likuši pamatus ātrākām atļauju izsniegšanas procedūrām, lai pasteidzinātu atjaunīgo energoresursu avotu izmantošanu un tādējādi veicinātu enerģētisko pāreju. Mēs ierosinām jaunus pasākumus, kas dalībvalstīm un to iestādēm, kas izsniedz atļaujas, dod lielāku rīcības brīvību, ieviešot, piemēram, “piekrišanu klusējot” atjaunojamo energoresursu tūlītējas ražošanas teritorijās. Mūsu lēmuma pamatā ir apsvērums, ka atjaunīgo energoresursu projekti ir sevišķi svarīgi sabiedrības interesēs un tiem var piemērot vienkāršotu novērtējumu un tie pelnījuši īpašas atkāpes ES vides tiesību aktos,” sacīja EP ziņotājs Markuss Pīpers (EPP, Vācija).
EP nostāja tika pieņemta ar 407 balsīm par, 34 pret un 181 atturoties. Deputāti arī nobalsoja par likumdošanas sarunu sākšanu ar Padomi, ar mērķi panākt vienošanos pirmajā lasījumā.
